Kādā viensētā Tērvetes novadā lokalizējusies zeltvēdera mūķene, un tās kāpuri šeit redzami visur. Izvairīties no vizuāli pūkainajiem kāpuriem šajā teritorijā praktiski nav iespējams, jo tie rāpo ne vien pa kokiem un krūmiem, bet arī pa zāli, dārza mēbelēm un ēku sienām, vai arī pēkšņi nokrīt no kokiem.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits saka: “Primāri tas ir meža kaitēklis. Viņam ir vairāk koku sugas, kas viņam labāk garšo, piemēram, ozols, bet viņām ir ļoti daudz saimniekaugi. Vairāk nekā 100 saimniekaugi, uz kuriem viņš var attīstīties. Papildus lieta ir tā, ka izsauc alerģisku reakciju cilvēkiem. Veidojas izsitumi, nieze, acis var iekaist. Elpceļu iekaisumi var būt.”

Alerģisko reakciju, kas īpaši bīstama var būt astmas slimniekiem, izsauc kāpuru matiņi, kas ir ļoti sīki un satur toksīnu. Turklāt problēmas var radīt ne tikai saskarsme ar kāpuru, bet arī nomestie matiņi. “Tie krājas gan tīklā, gan tad, kad viņi maina ādu. Kāpurs savā attīstības laikā vairākas reizes maina ādu, tajā ādā arī paliek tie matiņi. Pirms iekūņošanās viņš arī satin kokonu, kur būs kūniņa, un tajā kokonā arī ir tie matiņi,” saka Agnis Šmits.

Kā stāsta saimniece, kura gan negribēja filmēties, bet piekrita sarunai, sadzīvot ar to nākoties jau otro vasaru. Pagājušajā vasarā kāpuru gan esot bijis krietni mazāk. Iemesli, kāpēc zeltvēdera mūķene tā savairojusies, neesot zināmi, bet, visticamāk, tas esot apstākļu kopums.

Valsts mežu dienesta vecākais eksperts Oskars Zaļkalns skaidro: “Zemgalē pēdējos divdesmit gados temperatūra aug straujāk nekā kopumā Latvijā. Tā kā es domāju, ka vairāk varētu ietekmēt nevis mūsu ziemas temperatūra, bet gan vidējās temperatūras, attiecīgi arī veģetācijas perioda garums. Laikā, kad augi var attīstīties, var attīstīties arī šie kaitēkļi.”

Zeltvēdera mūķeņu lokācijas vietā augošais ozols jau ir palicis pavisam bez lapām, tāpēc netiek smādētas arī akācijas, mežrozītes, arī augļu koki un krūmi. Kā stāsta Augu aizsardzības dienesta pārstāve, kokiem tas neskādēšot. Ja kaitēklim neļaus savairoties ilgstoši, lapas pavasarī atkal ataugšot. Pašreiz cīnīties ar kaitēkli neesot iespējams, jo kāpuri jau gatavojoties iekūņoties. “Jebkāds augu aizsardzības līdzeklis pret viņiem nebūs efektīvs, jo šie matiņi aizsargā pret tiešo iedarbību. Ja mēs pielietotu sistēmas iedarbības preperātu, uzsmidzinot uz lapām, viņi to ieēstu un būtu letāls iznākums, bet šobrīd tas atkrīt, jo viņi vairs neēd,” saka Anitra Lestlande.

Jūlija beigās, augusta sākumā, kad izlidos tauriņi, plānots izlikt feremonu mājiņas, kas pievilina šī kaitēkļa vīriešu kārtu. Tādējādi būšot skaidrs, cik daudz kaitēkļu šeit ir. Lai apzinātu kaitēkļa savairošanās kopējo apmēru, iedzīvotāji par novērojumiem tiek aicināti ziņot Valsts mežu dienestam vai mežzinātnes institūtam “Silava”. Speciālisti gan atgādina, ka jebkurš tinums kokos nav zeltvēdera mūķene, bet kāpuru īpašā pazīme esot divi oranži punktiņi uz kāpura muguras.