Īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu, pieciem ciemiem tika piešķirts pilsētas statuss. Šomēnes par pilntiesīgām pilsētām kļuva Mārupe, Ādaži un Ķekava. Statusa maiņa gan nekādas būtiskas pārmaiņas līdz nenesīšot, jo pašvaldībām visi pakalpojumi vienādi jānodrošina gan pilsētās, gan laukos dzīvojošajiem.

Ar simboliskas pilsētas atslēgas nodošanu mēram ķekavieši teica ardievas laukiem. No jūlija aptuveni 6000 Ķekavas pagasta iedzīvotāju sevi var saukt par pilsētniekiem.

Kā ReTV norāda jaunās pilsētas mērs Juris Žilko, būtiskas izmaiņas iedzīvotājiem jaunais statuss, visticamāk, nenesīšot. “Līdz šim bija divas novada pilsētas, bet tās nebija administratīvais centrs, kur pretī Ķekava bija ciems ar administratīvā centra nozīmi. Šobrīd šis iztrūkums ir novērsts, bet tīri praktiski nedz Nekustamā īpašuma nodoklis, nedz adresācijas, nedz ekonomiski saimnieciskā ziņā pasliktinājumu nebūs.”

To, ka pilsētas nosaukums vairāk ietekmē tikai cilvēku pašapziņu, atzīst arī kaimiņpilsētā Iecavā. Mēģinājumi iegūt pilsētas statusu Iecavai bijuši jau kopš septiņdesmito gadu beigām, bet tas piešķirts tikai pagājušā gada 1. jūlijā. Pirmā gada laikā, esot pilsētas statusā, izveidots un apstiprināts pilsētas ģerbonis, karogs un himna. “Lielas izmaiņas nejūtam, bet Iecava arī līdz šim faktiski ir bijusi pilsēta. Lai arī tā statusa nebija, pēc visiem parametriem Iecava jau sen bija pilsēta, jo bija skolas, uzņēmumi, bērnu laukumi, bērnudārzi. Tas noteikti nav mazs ciematiņš,” norāda iecavnieks Mihails Haļitovs.

Kā ReTV skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), pilsētas statusu nodrošina iedzīvotāju skaits, bet pakalpojumi netiekot dalīti atkarībā no pilsētas vai ciema statusa. Vien ugunsdzēsēju vai neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās laiks pilsētām ir mazāks. “Ir atšķirības citās lietās, piemēram, aizsargjoslās ap objektiem. Tur ir atšķirība, vai tā ir pilsēta. Varētu būt ietekme arī uz nekustamā īpašuma vērtību, bet no pakalpojumu sniegšanas viedokļa visur ir vienādi,” saka Ilze Oša, VARAM pārstāve.

Esot arī dažās Eiropas Savienības fondu programmas, kurās finansējuma saņemšana paredzēta pilsētas un funkcionālās teritorijas uzlabošanai.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks: “Visa jau tā sāpe un nelaime ir tajā līdzfinansējuma daļā, kas nav iezīmējama tikai konkrēti vietai. Mums jāskatās uz visu kopējo novadu daudz maz vienlīdzīgi.”

Šogad pilsētu statusu ieguva Ādaži, Mārupe un Ķekava, bet pagājušajā gadā Iecava un Koknese. Līdz ar jaunajām pilsētām pašreiz Latvijā ir 81 pilsēta.

#SIF_NVZ2022