Latvijā varētu veidot Ugunssardzi

Par iedzīvotāju drošību uztraucas pašvaldības, kuru teritorijās darbinieku trūkuma dēļ īslaicīgi apturēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) posteņu darbību. Kā risinājumu iekšlietu nozare un vietvaras piedāvā attīstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību jeb izveidot tā dēvētās Ugunssardzes. Tomēr arī šim mērķim nepieciešams finansējums. 

Valmieras novadā atsevišķās dienās darbību plānots pārtraukt divos VUGD posteņos – Strenčos un Mazsalacā –, lai nepieciešamības gadījumā dotos palīgā uz Rūjienu vai Valmieru. Pašvaldībā šādu lēmumu vērtē negatīvi, uzsverot, ka situācijas risināšanā vajadzēja iesaistīt arī vietvaras. Valmieras novada Civilās aizsardzības un ugunsdzēsības dienesta nodaļas vadītājs Jānis Skrastiņš saka: “Viens no variantiem ir šo daļu nodošana pašvaldībām ar kādu nelielu finansējuma daļu, pārvērst viņas par labām jaudīgām brīvprātīgo ugunsdzēsēju daļām.”

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 60 brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību formējumu. Dažādās vietās krasi atšķiras to nodrošinājums, kā arī iespējas. Ir vietas, kur šai jomai uzmanība nav pievērsta teju nemaz. Citviet atvēlēts gan finansējums, gan arī ir cilvēki, kuri ar milzu entuziasmu darbojās brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībā. Piemēram, Valmieras novada Naukšēnos brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāde pastāv ilgus gadus. Naukšēnu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas vadītājs Andrejs Rullis pauž: “Mūsu zona ir Rūjiena, Rūjienas apkārtne. Jau no paša sākuma kā palīgi Rūjienas ugunsdzēsības postenim.”

Šeit ar pašu spēkiem sarūpēts nepieciešamais ugunsdzēsības aprīkojums, trīs automašīnas, apģērbs un ekipējums. Saņemot izsaukumu, brīvprātīgie palīgā izbrauc 10 līdz 15 minūšu laikā, ikreiz vismaz trīs vai četri vīri. Andrejs Rullis skaidro: iesaistot bēnus un jauniešus ugunsdzēsības sportā un izglītojot vietējo sabiedrību, Naukšēnos izdodas uzturēt tik aktīvu brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību. “Mani audzēkņi pirmie jau ir aizgājuši pensijā no ugunsdzēsības, viņu bērnu bērni nāk jau tagad. Tas jau ir tas smagais darbs, ko veic brīvprātīgie un uzreiz pasaku, nesaņemot par to naudu.”

Gan Naukšēnu brīvprātīgie ugunsdzēsēji, gan arī Valmieras novada pašvaldībā uzsver, ka brīvprātīgās ugunsdzēsēju formējumus var būt tikai palīgs VUGD nelaimju seku likvidēšanā. To apstiprina arī VUGD, kur ReTV skaidro, ka jau kopš gada sākuma norit darbs, lai mainītu normatīvos aktus un sakārtotu pašvaldību paspārnē esošu brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbu. Valsts varētu atbalstīt ar ekipējumu, apmācībām, kā arī kompensēt izmaksas par izsaukumiem. VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns paužL “Strādāt virzienā, novērtējot un nokartējot visu Latvijas teritoriju pēc riska instrumentiem, pieciem līmeņiem, tad saprastu, kur kāda līmeņa VUGD struktūrvienība būtu. Tas tāpat paliek par to pamatakmeni, galveno reaģētāju, tad veidojot, ja tā var teikt, Ugunssardzi.”

Tomēr arī “Ugunssardzes” jeb pašvaldību brīvprātīgo brigāžu attīstīšanai, kā arī darbībai nākotnē būs vajadzīgs finansējums. Cik liels, pagaidām precīzu aprēķinu nav. Lai budžetā līdzekļus rastu gan šim, gan arī citām iekšlietu nozares vajadzībām, būs nepieciešama pamatīga politiskā griba, jo, kā apliecina arī Latvijas Pašvaldību savienībā, iekšlietu nozare ir nonākusi pabērna lomā, kam jau seko virkne nepopulāru lēmumu.