Valmieras Viestura vidusskolas teātra klases skolnieces šorīt tikās mēģinājumā pirms Latvijas bērnu un jauniešu teātra festivāla atklāšanas. Taču tas nav mēģinājums pirms kāpšanas uz skatuves - arī šogad festivāla izrādes varēs skatīties tikai tiešsaistē. Festivāla mākslinieciskais vadītājs uzsver, ka šis ir nozīmīgs notikums, ko ir svarīgi rīkot pat neklātienē.

Roberts Segliņš, festivāla mākslinieciskais vadītājs, saka: “Mēs pat skatāmies, ka tas ir zīmīgs visai Latvijai, jo komunikācija teātrinikiem ir svarīga. Viņi ir atvērti cilvēki, viņi vienmēr grib satikties, viņi vienmēr grib redzēt, ko citi ir redzējuši, un parādīt, ko paši ir pa gadu darījuši. Tāpēc liekas, ka tas ir nozīmīgs, protams, arī pilsētai.”

Jauniešu un bērnu teātra festivālu tiešsaistē vērot varēs 23. un 24. aprīlī. Ja iepriekšējos gados izrādes tika vērtētas, tad šogad tiks noteikti tikai skatītāju simpātiju balvas ieguvēji.

Roberts Segliņš pauž: “Izrādes varēs noskatīties Viesturskolas mājaslapā. Festivālā mērķis bija “notikums manā dzīvē”, bija īsais stāstiņš 2-5 minūtes. Un bija arī pieredzes apmaiņa, ko tad šogad Latvijā cilvēki darījuši šajā laikā un kā katrs ir mēģinājis izdzīvot, saglabāt kolektīvu. “Šogad mēs izrādes nevērtējam. Principā šogad ir grūts gads, katrs ir strādājis, kā mācējis, bet skatītāju simpātiju katrā ziņā mēs gribam noteikt šajās divās dienās,” tiek vēl piebilsts.

Par sajūtām pašas teātra klases skolnieces ReTV Ziņām stāsta, ka ir skumīgi un trūkst gatavošanās process, mēģinājumi un mirklis pirms iznākšanas uz skatuves skatītāju pilnā zālē. Covid-19 dēļ viss esot “izjucis un pajucis”.

Jaunieši tic, ka pandēmijas radīties ierobežojumi pavērs jaunas iespējas un zināšanas, ļaujot teātra tradīcijas turpināt jebkādos apstākļos.

Diāna, kas šogad absolvēs teātra klasi, stāsta: “Katra lieta, ko mēs darām dzīvē, kaut kā pilnveido mūs, kaut ko mēs iegūstam. Tāpēc arī noteikti šis mums liek iemācīties samierināties ar dzīves apstākļiem, kā viss ir un ka dzīvē ne viss notiks tā, kā mēs gribam. Tas iegūst mums tādu personīgu ticību, ka mēs varam izdarīt visu arī, ja dzīve sagriežas pilnīgi kājām gaisā. Mēs varam paņemt un visu uztaisīt caur Zoom, izdarīt pilnīgi citādāk, bet tā, lai tas tik un tā notiek, turpinātu šo tradīciju, kas ir teātra festivāls.”

Arī festivāla tiešsaistes norisi tā dalībnieki raksturo kā neatbilstošu īstajām teātra sajūtām, atveroties priekškaram un sajūtām, kas valda, atrodoties izrādes skatītāju vietās. Teātri tiešsaistē salīdzina ar Netflix skatīšanos.

Lai arī visi festivāla dalībnieki ir noraizējušies, ka vēl viens gads jāizlaiž, lai visi tiktos un dalītos pieredzē, festivāla mākslinieciskais vadītājs atzīst, ka bez teātra tiek meklētas citas jomas, kurās slīpēt savas iemaņas, piemēram, kino un video montāžas jomas, kas varētu noderēt nākotnē.

Foto: Agnese Lutce, Valmieras Viestura vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā