Latvijā selekcionētā govs šķirne “Latvijas brūnā” šogad svin savu simtgadi. Savulaik tā bija mūsu valsts lepnums un ienesīgā sviesta eksporta nodrošinātāja. Šobrīd šķirne izzūd, nespējot konkurēt ar izslaukumā dāsnākajām jaunajām šķirnēm. Par “Latvijas brūnās” aizsākumiem un šī brīža realitāti stāsts no Vestienas puses.

Ciltsgrāmatas, kas saglabājušās no 1922. gada liek domāt, ka Latvijas brūnā govs tika selekcionēta pirms simts gadiem Vestienas pagastā. Pētnieki gan izvirza vairākas teorijas, taču pieejamie dokumenti liecinot par iespējamiem šķirnes pirmsākumiem tieši šeit. “1911.gadā Kārļa Zeltiņa saimniecībā “Mežandži” kopā ar profesoru Jāni Vārsbergu tika atvests no Dānijas bullis Pauls Eskilds, no viņa tad radās pirmās gotiņas – Līva un Zvaigzne, kuras vēlāk tika ierakstītas ciltslietu grāmatā,” stāsta vestieniete Jolanta Bardziņa.

Vislielākā Latvijas brūno govju populācija tika uzskaitīta 1980. gadā - teju 142 tūkstoši liellopu. Šobrīd tie ir nepilni divi simti, līdz ar to šķirne, ar kuru lepojās mūsu senči, ir apdraudēta. “Šodien saimniekošanas apstākļi prasa pelnīt naudu. Jaunajām šķirnēm, kā Holšteiniem, protams, var slaukt vairāk, intensīvāk. Kaut gan jaunās paaudzes Latvijas brūnās govis pilnībā līdzvērtīgas Holšteiniem, bet šīs vecākās paaudzes govis, kas mums ir saglabātas neizmainītas, kādas bija astoņdesmitajos gados, dos labāku satura rādītājus, bet neizvēlas tik daudz un plaši audzēt, kā tās govis, kuras pienu dod divas vai pat trīs reizes vairāk,” stāsta Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības ciltsdarba speciālists Māris Līdaks.

Mazāks izslaukums, bet lielāks tauku procents, ilgmūžība, izturība, tās ir īpašības, kuras uzsver šķirnes pētnieki, tostarp Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja pārstāve Ilze Gaujēna. “Latvijas laikā, kā zināms, mēs orientējāmies uz sviesta ražošanu, un tas bija ļoti svarīgi. Ar to jau Latvijas brūnā gotiņa ir īpaša, salīdzinot ar citām šķirnēm, kurām veic arī krustojumus, kamēr veidojas šķirne, Latvijas brūnajai gotiņai bija augsts piena tauku saturs un olbaltumvielu līmenis pienam. Tāpēc viņas bija īpaši vērtīgas un to atzina ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.”

Šobrīd Latvijas brūno, krietni lielāka izslaukuma dēļ pārsvarā aizstāj Holšteinas šķirne. Speciālisti lēš, ka izzušanu ietekmējusi arī mazo piemājas saimniecību likvidācija. Kā nupat Vestienā, kur Brūnās govs simtgadei tika rīkots svētku pasākums, atzina Ieva Rutkovska, lielāks izslaukums un brūnā govs nav savienojami jēdzieni. “Šķirni kā tādu vajag saglabāt un veltīt tam daļu no tā, lai ir kā geno fonds, kā muzeja eksponāts, un tamlīdzīgi. Tā, lai varētu būt konkurētspējīgi piena tirgū. Ar šo šķirni ir grūti, bet radošumā ar viņiem var cilvēki atrast savu nišu,” saka Ieva Rutkovska, Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asoc. valdes priekšsēdētāja.

Tādu ir atradis arī Artūrs Vīle-Bērziņš, kura piemājas saimniecībā Vestienā ganās četras Latvijas brūnās gotiņas. Kopā ar sievu Inesi viņi ir izveidojuši piena pārstrādes cehu. Zīmīgi, ka Artūrs ir selekcionāra Kārļa Zeltiņa mazmazdēls, taču līdz ar vēsturisko saikni par labu brūnaļām saimnieki lēmuši arī šīs šķirnes īpašību dēļ. “To, ko es redzu, kas notiek aiz šiem lielajiem, smagajiem lopiem – viņi vienkārši kā iznīcinātāji iet, zeme pazūd, zāle pazūd, tāpēc mazās gotiņas.”

Vestieniete Inese Vīle Bērziņa: “Mēs mazliet piestrādājām pie barošanas un vairāk pie mikroelementiem, izslaukums pašlaik ir ļoti labs – 30 litri dienā no gotiņas. Tas ir ļoti daudz priekš brūnās gotiņas.”

Jāpiebilst, ka patlaban par brūno govju turēšanu un šķirnes saglabāšanu valsts maksā atbalstu, taču interese no Latvijas saimniekiem un arī ārzemēm nav liela.