Tikai nedaudz vairāk kā viens procents Latvijas iedzīvotāju iesaistījušies kādā politiskā partijā, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Pasivitātes pamatā ir sabiedrībā valdošā neuzticēšanās politiskajām organizācijām un ne tikai tām, uzskata politologi. Šis noskaņojums veido apburto loku. Vai ir kādas iespējas to pārraut?
Latvijas politiskajās partijās pašlaik kopumā ir gandrīz 26 tūkstoši biedru, liecina Lursoft dati. Pirms iepriekšējam vēlēšanām šīs skaitlis bija 21 tūkstotis, norāda politoloģe Laura Minskere. Kaut gan vērojams kāpums, kopumā Latvijas iedzīvotāji ir vieni no pasīvākajiem politisko procesu dalībniekiem Eiropā. “Sabiedriskā līdzdalība politiskajās partijās mums saglabājas nemainīgi zema. Mums tā ir viena no viszemākajām Eiropas Savienībā, zemāka ir laikam tikai Grieķijai un Francijai. Mēs ļoti būtiski atpaliekam no Ziemeļvalstīm, kur aktivitāte ir 40-60% līmenī.”
Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle saka: “Vidēji Eiropā mēs varam runāt tikai par nedaudz augstāku rādītāju, vidēji tie ir 4%. Diemžēl šajā skalā Latvija ierindojas pašās beigās.”
Viens no iemesliem politiskajai pasivitātei ir neuzticēšanās politiskajiem spēkiem – partijām uzticas tikai 7% Latvijas iedzīvotāju. Lietuvā šis skaitlis ir 15%, Igaunijā – 18%. “Tā kā tāds apburtais loks: mēs nelīdzdarbojamies politiskajās partijās, mums nav politiskās pieredzes, sabiedrībā ir zems izpratnes līmenis, kā notiek politiskais process, kā notiek vienošanās par svarīgiem jautājumiem, kompromisu panākšana,” saka Laura Minskere.
Trūkstot izpratnei, cilvēks piedzīvo vilšanos – kā tad tā, nobalsoju par partiju, bet tā manas cerības nepiepildīja. Tas vairo skepsi, nevēlēšanos iesaistīties, atliek vien kritizēt no malas.
Lelde Metla-Rozentāle savukārt ieskicē arī latviešu mentalitātei raksturīgo vienpatību. Lelde Metla-Rozentāle pauž: “Mēs esam vairāk individuāli nekā uz sadarbību vērsti vai uz sekošanu komandai orientēti. Katrs grib būt saimnieks un priekšnieks.”
Vai ir cerības, ka cilvēki aktīvāk iesaistīsies politikas veidošanā? Politoloģe ReTV Ziņām norāda, ka parasti šāda sakustēšanās vērojama kritiskās situācijās, un pašlaik par pamudinājumu varētu kalpot karš Ukrainā. “Mēs to, protams, redzēsim tuvo Saeimas vēlēšanu kontekstā, vai tas būs cilvēkus mudinājis kaut vai vairāk aiziet nobalsot vēlēšanās, jo mēs esam sapratuši – ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā, ja mēs nebūtu NATO, ja mēs nebūtu šajās politiskajās institūcijās, kurās nevar tikt iekšā bez politiķiem un bez valsts esamības.”
Pagājušajās Saeimas vēlēšanās 2018. gadā piedalījās mazāk nekā puse balsstiesīgo, un pašreizējās socioloģiskās aptaujas liecina, ka vēlētāju aktivitāte nav ievērojami augusi. 14. Saeimas vēlēšanas notiks 1. oktobrī, bet līdz tam ReTV Ziņu dienests rīkos vērienīgas partiju debates.
