Šodien Ventspilī atklāts vides objekts “LATS”, kas uzstādīts par godu 2014. gadā anulētai Latvijas nacionālai valūtai latam, lai saglabātu tā kultūrvēsturisko nozīmi mākslas darba veidolā. Vides objekta autori ir Latvijā pazīstamais tēlnieks Gļebs Panteļejevs un arhitekts Andris Veidemanis.

Latvijas nacionālās valūtas piemiņas skulptūra atrodas vietā, kur četrus gadus pēc Latvijas valsts nodibināšanas tika atvesta krava ar Anglijā kaltajām divu latu monētām. 

Ventspils Ostas promenādē 1925. un 1926. gadā piestāja kuģi, kas no Anglijas jaunajai Latvijas valstij veda nacionālo valūtu. Tie bija sudraba divlatnieki, ko izkala Lielbritānijas naudas kaltuvē “Royal Mint”. Šodien Ventspils ostas promenādē pulcējās ventspilnieki, lai svinīgi atklātu mākslas objektu “LATS”. Ventspils valstspilsētas izpilddirektors Aldis Ābele stāsta: “Man ļoti patīk tā ideja, ka tas ir kā piemineklis latam – mūsu neatkarība simbolam un nacionālajai valūtai. Un pati šī novietne pilskalnā ir ļoti pateicīga un vēsturiski pamatota, jo tieši Ventspilī pirmās Anglijā kaltās monētas tika ievestas Latvijā, tas kuģis te gāja garām brauca.”

Sākotnēji bija doma lata vārdā nosaukt kādu ielu vai skvēru Ventspilī, līdz vienojās, ka latam jābūt vietā, kur tas pirmoreiz nonāca Latvijas teritorijā – ostā. Pilsētas pašvaldība pirms diviem gadiem izsludināja konkursu, kurā 22 projektu ideju konkurencē uzvarēja tēlnieka Gļeba Panteļejeva un arhitekta Andra Veidemaņa darbs “Evolūcija”. Latvijas lata skulptūras autors Gļebs Panteļejevs stāsta: “To mirkli, kad pirmoreiz turēju rokās latiņu, atceros ar milzīgu gandarījumu un prieku. Tas tiešām bija ļoti emocionāls moments, jo tajā brīdī bija skaidrs, ka neatgriezeniski esam nacionāla valsts, mēs esam Latvija, un bija lepnums par to, ka tā nauda ir ļoti skaista. Es joprojām uzskatu, ka Latvijas nauda bija neiedomājami skaista!” 

Pilsetvides objekts ir veidots alumīnijā, pēc reāla viena lata motīviem. Tautā vienlatnieki tā arī tika saukti par “lasīšiem”. Panteļejevs: “Izskatās tik viegls, it kā lidotu. Bet tur iekšā ir ļoti sarežģīta konstrukcija. Tas, ka izskatās viegli, nenozīmē ka ir tehnoloģiski vienkārši.” 

Latvijas lata vēsture sakās 1922. gadā, kad Latvija ieviesa savu nacionālo valūtu. Latus gan lietoja ļoti neilgi, vien 18 gadus, tomēr daudzās ģimenēs joprojam ir saglabājušies pirmās brīvvalsts sudraba pieclatnieki. 1993. gadā atkal makos turas nacionālā valūta, no kuriem atsakāmies 2014. gadā, kad Latvija pārgāja uz eiro.

Ventspils ir pagaidām vienīgā vieta Latvijā, kur lata piemiņa ir iemūžināta pilsētvidē.