Latvijas pārstāve Eiropas Reģionu komitejā uzsver pašvaldību lomu labbūtības ieviešanā skolās

Pašvaldībām ir būtiska loma labbūtības ieviešanā skolās, uzsvēra Latvijas pārstāve Eiropas Reģionu komitejā, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV).

Ziņojumā, kas nupat tika apstiprināts komitejā, norādīts, ka jātiecas panākt, lai ikviens skolnieks skolā jūtas labi. Labbūtība paredz iekļaujošu vidi visiem skolēniem. Tas nozīmējot, ka visiem skolēniem būtu izvērtētas viņu vajadzības, neatkarīgi no viņu dzimuma, ādas krāsas vai sociālā stāvokļa, no tā, vai viņas nav kādas īpašas vajadzības, skaidroja Bērziņa.

Viņa norādīja, ka šajā ziņa daudz varot darīt tieši pašvaldības - gan rūpējoties par skolas vidi, gan domājot par dažādām idejām un rīkiem, kas palīdzētu skolniekiem labi justies izglītības iestādēs.

Īpaši aktuāls šis jautājums esot saistībā ar Covid-19 krīzi, ar Ukrainas karu un ar enerģētisko krīzi. Visā Eiropā esot svarīgi tiekties uz to, lai skolnieks skolā justos labi un riska, ka viņš var pamest skolu.

Šajā ziņā daudz esot darīts arī Latvijā, piemēram, ir programma "Pumpurs", kas strādā ar jauniešiem, kuriem ir problēmas ar iekļaušanos skolas vidē. Šo Latvijas programmu ietvaros tiek strādāts pie tāda interaktīva rīka, kas ļautu skolēniem sekot līdzi un pamanīt tos riskus jau preventīvi un pēc iespējas ātrāk palīdzēt.

Šādam rīkam būtu liela loma labbūtības veicināšanā, gan iekļaujošas izglītības veicināšanā.

Esot labi piemēri arī citās valstīs, piemēram, Francijā, kur izstrādāts īpašs rīks valodas apguvei Ukrainas bērniem. Tas noder jebkādas tautības imigrantu bērniem Eiropā.

Bērziņa skaidroja, ka ziņojumā nav iespējams ietvert pilnīgi visas izglītības problēmas, kādas ir Latvijā un Eiropā, līdz ar to notiek koncentrēšanās uz kādu konkrētu jomu, šajā gadījumā uz labbūtību. 

Taču tas viennozīmīgi ietverot nepieciešamību pēc skolotāja palīgiem, kuri ir nepieciešami bērniem ar īpašām vajadzībām. Savukārt šādu palīgu nodrošināšanai, nepieciešams finansējums. 

"Man gribētos cerēt, ka ziņojumam būs korelācija ar Latviju, jo, ja Eiropas Reģionu komiteja apstiprina ziņojumu, tad gribētos, lai arī Latvijas pusē ir dzirdīgas ausis, kas sadzird, ka šīs ir problēmas, kam ir jāpievēršas un jādomā par labbūtību Latvijas skolās," teica Bērziņa.

Viņa uzskata, ka svarīgi ir apzināties, ko mēs vēlamies sasniegt, un tad tam sekos arī finansējums.

LETA jau ziņoja, ka Eiropas Savienības pilsētu un reģionu pārstāvji pieņēmuši Bērziņas izstrādāto atzinumu par iniciatīvu "Ceļi uz panākumiem skolā", ar kuru Eiropas Komisija iecerējusi uzlabot visu Eiropas jauniešu izglītības rezultātus.

Trešdien savu atzinumu Bērziņa prezentēja Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā Briselē.

Atzinumā uzsvērta reģionu un pilsētu loma izglītības infrastruktūras modernizācijā, vienlīdzīgu iespēju veicināšanā un vietējiem apstākļiem pielāgotu sadarbības modeļu un risinājumu izstrādē.

Ar iniciatīvu "Ceļi uz panākumiem skolā" Eiropas Komisija mudina īstenot "visas skolas pieeju", kas paredz aktīvi iesaistīt visus skolu kopienas locekļus un ārējās ieinteresētās personas.

Atzinumā norādīts, ka lai sasniegtu nozīmīgus mērķus, proti, samazinātu pamatprasmju apguvē tādu personu īpatsvaru, kurām ir sliktas sekmes, un novērstu izglītības un apmācības priekšlaicīgu pamešanu, izšķiroši svarīgs ir pašvaldību sniegtais atbalsts.

Bērziņa informēja, ka pašlaik 84,3% Eiropas jauniešu ir ieguvuši vidējo izglītību un katrs piektais 15 gadus vecais iedzīvotājs nevar izpildīt pamata uzdevumus lasīšanā, matemātikā vai dabaszinātnēs.


Foto: Freepik