Palēnām atdzimst ar roku rakstītu vēstuļu un pastkaršu sūtīšanas tradīcija, novērots “Latvijas Pastā”. Bezpersoniskie elektroniskā pasta sūtījumi nespēj sagādāt tādu prieku kā aploksne pastkastītē, jo sevišķi, ja to rotā mākslinieciski augstvērtīga pastmarka. Latvijā izdotās pastmarkas iecienījuši arī vietējie filatēlisti, jo to izdošanā noteicošs ir nevis bizness, bet valsts prestižs un estētika.
“Latvijas Pasts” ik gadu laiž klajā jeb emitē 25 līdz 30 pastmarkas; kopš neatkarības atgūšanas 30 gados izdots kopumā ap 1000 pastmarku. Pasta vērtszīmju un filatēlijas dep. direktors Edmunds Bebrišs stāsta: “Arī pirmās Latvijas Republikas laikā tika izdotas pastmarkas; pati pirmā pastmarka bija Anša Cīruļa zīmētā “Saulīte”. Tai bija ļoti labs dizains, ļoti skaista marka, tāpēc esam izdevuši atkārtoti, tikai jau, protams, ar jauniem nomināliem.”
Oriģinālā pirmā pastmarka tikmēr kļuvusi par retumu, to piedāvā iegādāties par summu, kas daudzkārt pārsniedz nominālu: sākotnēji tā maksājusi piecas kapeikas, bet nu interneta izsoļu vietnē “E-bay” nopērkama par gandrīz 900 ASV dolāriem (vairāk nekā 800 eiro).
“Latvijas Pastam” savu priekšlikumu par pastmarkas tēmu var iesniegt jebkurš interesents. Tos vērtē Pastmarku emisijas komisija, ņemot vērā pastmarku veidošanas idejiskos principus. Edmunds Bebrišs: “Mēs katru gadu saņemam vairāk kā 50 dažādus pieteikumus pastmarku izdošanai ar dažādām tēmām. Tās mēdz būt visdažādākās. Bijušas tēmas, kas veltītas dažādiem sabiedrībā populāriem cilvēkiem, bet te jāņem vērā, ka par populāriem vai mazāk populāriem cilvēkiem pastmarkas principā netiek izdotas, izņemot tikai gadījumus, kad ir sasniegta 100 gadu jubileja vai arī šis cilvēks vairs nav dzīvs – kā viņa piemiņas pastmarka.”
Edmunds Bebrišs piebilst, ka ir arī izņēmumi, piemēram, pastmarkas izdod par godu sportistiem, kuri guvuši īpašus panākumus, teiksim, izcīnījuši zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs. Taču ieteikto ideju loks ir ļoti plašs: kāds vēlas izdot pastmarku savai dzimtajai vietai, kādam konkrētam augam, ēkai... “Ir bijis priekšlikums izdot pastmarku, piemēram, Krematorijai. Arhitektūra varbūt ir ļoti jauka, bet jāņem vērā, ka lielākā daļa cilvēku, visticamāk, neizvēlētos šo pastmarku, lai līmētu uz aploksnes, ar to kādu sveiktu dzimšanas dienā,” pastāsta Edmunds Bebrišs.
Marku dizaina izstrādē iesaista māksliniekus, kuri jau ievingrinājuši roku šajā īpašajā mākslā, jo ir jāspēj miniatūrā formātā atainot ideju, kas pastmarkai paredzēta, - nest Latvijas vārdu pasaulē. “Ja šī pastmarka tiek uzlīmēta uz aploksnes, kura ceļo tālāk uz ārzemēm, tad cilvēkam, kurš vēstuli ir saņēmis, no pastmarkas ir jāsaprot, kas ir tas svarīgais, ko mēs par sevi gribam pastāstīt,” saka Edmunds Bebrišs.
Jaunākā “Latvijas Pasta” izdotā pastmarka veltīta Nacionālajam botāniskajam dārzam; autors ir Aleksejs Naumovs – šī marka ir koša un vasarīga, tradicionāli četrstūraina, taču “Latvijas Pasta” kolekcijā ir arī vairākas neparastas formas markas, no kurām ļoti iecienīta bijusi gan marka kā Latvijas karogs valsts kontūras formā, gan Jāņu vainags – apaļa pastmarka. No pēdējā laikā emitētajām markām lielu popularitāti iemantojusi Ukrainas atbalstam izdotā – Ukrainas karoga krāsās.
“Latvijas Pasta” pārstāvis ReTV pastāsta, ka pašlaik novērojama pastkaršu un vēstuļu sūtīšanas renesanse. To pašu gan nevarot teikt par filatēlistiem – marku kolekcionēšana ir dārgs hobijs, tāpēc tas gājis mazumā, un ir arī citi iemesli. Latvijas Filatēlistu savienības prezidents Raimonds Jonītis: “Cilvēki, kuri ir jauni, lielākoties ir pievērsušie citiem saziņas veidiem, daudzi no viņiem nemaz nezina, ko un kādā veidā dara “Latvijas Pasts”, izņemot to, ka piegādā viņiem paciņas vai sūtījumus.”
Interese par Latvijā izdotajām pastmarkām vietējiem kolekcionāriem vienmēr bijusi liela; Latvijas Filatēlistu savienības biedri regulāri ierosina pastmarku tematus; organizācijas pārstāvis piedalās arī Pastmarku emisijas komisijā.
Latvijas izdoto pastmarku krāšanai tikmēr vairāk pievēršas ārzemēs – gan izvēlēto tēmu dēļ, gan arī tāpēc, ka “Latvijas Pasts” gadā izdod pietiekami nedaudz pastmarku, lai tās visas varētu iegādāties. “Ir valstis, kuras pastmarku izdošanu ir pārvērtušas par tīru komerciju. Gadā izdod vairākus simtus pastmarku. No tā, protams, gūst arī ienākumus,” pauž Raimonds Jonītis.
Jāpiebilst, ka ikviens, kurš vēlas nosūtīt vēstuli, drīkst katalogā izvēlēties tādu pastmarku, kāda patīk. Nelielās pasta nodaļās var nebūt pilnīgi visa kolekcija – tādā gadījumā noskatītā marka laikus jāpasūta “Latvijas Pasta” mājaslapā.
