Pie putnu ligzdām jau devīto sezonu tiek uzstādītas kameras. Tās ikvienam internetā ļauj sekot līdzi notikumiem putnu ligzdās. Līdzjutēji varoņiem devuši pat vārdus, kā arī rūpīgi iemūžina katru putnu soli.

Latvijas Dabas fonda tiešraidē arī šobrīd iespējams vērot to, kas notiek divās jūras ērgļu ligzdās, vistu vanaga ligzdā un šogad arī Līgatnes upē pie vasarā atjaunotā zivju ceļa. Jānis Ķuzis, ornitologs, skaidro, ka tiešsaistes kameras pētniekiem ļauj iegūt informāciju par putnu savstarpējām attiecībām, ligzdošanu un barības ieguvi.

Ornitologs stāsta, ka ir bijuši gadījumi, kad plēsīgie putni aiznes putnu mazuļus. Viņš min piemēru – zivju ērgļu mazuli aiznesa vistu vanags.

Aizraujošs un notikumiem bagāts šis gads ir bijis putnu vērotājiem. Līdzi sekot tiešsaistē internetā varēja putnu ikdienai deviņās ligzdās, kur, jāpiebilst, četrās no tām putni ligzdoja.

Jānis Ķuzis gan bilst, ka tas, ka ir uzlikta kamera, vēl nenozīmē, ka ir garantēta skaista ligzdošana. Tur viss ir redzams tā, kā tas notiek dabā. Ornitologs stāsta par kādu ūpja ligzdu, kur tēviņš savu partneri jau trīs gadus nesasauca – kamera ir demontēta.

Jāpiebilst, šogad notikumiem ligzdās bijusī aptuveni 4,2 miljoni skatījumu. Ikdiena -  daudziem cilvēkiem ik rītu ieslēgt putnu vērošanas kameras.  Viņu gaitām seko līdzi cilvēki no visas pasaules, piemēram, Polijas, Somijas, Vācijas, Krievijas, kā arī no tālākām eksotiskām zemēm.

Sabiedrībai sekojot līdzi putnu gaitām vairākkārt arī raisījušas diskusijas, vai cilvēkam doties palīgā no ligzdas izkritušam mazulim, kā arī vai palīdzēt putniem sagādāt pārtiku. Ērgļu pētnieks Uģis Bergmanis uzskata, cilvēkam tomēr nav tiesību iejaukties dabas norisēs.

Latvijas Dabas fonds otro gadu sniedz ieskatu arī zemūdens pasaulē. Pērn bija iespēja vērot nēģu nārstu Račupē, bet šobrīd var sekot līdzi lašveidīgo zivju migrācijai Līgatnes upē.