Vietējie uzņēmumi, dažādi sadarbojoties, spēj nodrošināt Latvijas bruņotos spēkus ar aprīkojumu visdažādākajās situācijās, vēsta ReTV raidījums “Re:Skats”.
Cēsīs sākts komplektēt pirmās divas 6x6 bruņumašīnas. Tie ir Somijas uzņēmuma “Patria” ražoti transportlīdzekļi. Pagaidām gan Latvijā notiek daļēja bruņumašīnu komplektācija. To karkass, izmantojot Latvijā izgatavotas detaļas, top Somijā. Tad bruņumašīnas nonāk Cēsīs, kur komplektāciju pabeigs. SIA “Defence Partnership Latvia” valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs: “Sākot ar sēdekļiem, iekšējo komunikāciju sistēmām, dažādiem plauktiem un tamlīdzīgi. Šobrīd divās nedēļās sagatavojam divas mašīnas, bet tas ir šobrīd, uz šo apjomu. Tas noteikti mainīsies.”
Kā paredz ar Somijas aizsardzības ministriju noslēgtais līgums 200 miljonu eiro vērtībā, nākotnē šo bruņumašīnu izgatavošanā un uzturēšanā Latvijas armijas vajadzībām iesaistīsies aizvien vairāk uzņēmumi Latvijā. “Mums ir svarīgi, lai būtu piegādes līnijas pēc iespējas īsākas, jo skaidrs, ja mēs nonākam kāda konfliktā vai mums ir vajadzīgs kaut ko ar šo mašīnu darīt, tā ir sabojājusies, jāremontē, jābūt pašiem saviem meistariem šeit uz vietas. Mēs nesūtīsim uz Somiju, Angliju, Franciju vai vienalga kur. Šīs mašīnas domātas karavīru drošai pārvietošanai un iespējamām kaujas vietām, operāciju vietām. Varam tās izmantot arī starptautiskās operācijās,” skaidro Artis Pabriks, aizsardzības ministrs (AP).
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle uzsver, ka šis projekts ir apliecinājums tam, ka Latvijā varam attīstīt starptautiska mēroga militāro industriju. Latvijā pēdējos gados aizsardzības industrijas stiprināšanā ieguldījumi esot veikti, bet šī brīža notikumi Ukrainā daudzus lēmumus mudina pieņemt straujāk. “Šobrīd zināmā mērā ir sākusies pilnīgi jauna ēra. Ja pērn man vēl bija jāvēršas pie politikas veidotājiem un likumdevējiem, kas ir saistīti ar finanšu pieejamību aizsardzības industrijas uzņēmumiem, jo bankas uzskatīja, ka tas nav ilgtspējīgi un zaļi, tad šobrīd tas viss ir mainījies.”
Jau kopš 2014. gada, ka notika Krimas aneksijas daudzas Eiropas valstis, tai skaitā arī Latvija, palielināja izdevumus militārajām vajadzībām, stiprinot aizsardzības spējas gan uz sauszemes, gan gaisā un jūrā, gan arī kibertelpā un pat kosmosā palaižot satelītus. Latvijai šobrīd vairāk būtu jādomā par kiberdrošības stiprināšanu, taču apstāties nedrīkst arī citos virzienos.
Militārajā industrijā strādājošie uzņēmumi Latvijā galvenokārt fokusējas uz produkcijas eksportu. Pēdējos gados kopā ar Aizsardzības ministriju ieguldīts liels darbs, lai apzinātu Latvijas bruņoto spēku vajadzības un vietējo uzņēmumu iespējas, tādējādi veicinot pienesumu arī valsts tautsaimniecībai. “Mēs runājam gan par pamatlietām, kā sausās pārtikas uzturdevas, ar dronu sistēmām, ar sauszemes spēku tehnikas uzturēšanas spējām,” saka Elīna Egle.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija šobrīd apvieno 98 uzņēmumus, kā arī universitātes un pētniecības centrus, kuri darbojas aizsardzības industrijā. To vidū arī metālapstrādes uzņēmums “Valpro”, kurš jau kopš 2000. gada bruņoto spēku vajadzībām ražo metāla degvielas kannas. Vēl pirms diviem gadiem uzņēmums noslēdzis vērienīgu līgumu ar NATO Apgādes aģentūru par regulāru metāla degvielas kannu piegādi NATO bruņotajiem spēkiem. Šobrīd pieprasījums pēc produkcijas esot milzīgs. SIA “Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings: “Nespējam saražot, to izjūt arī Latvijas pircēji. Ja šobrīd skatīsieties Latvijas veikalos, tad arī kannas ir kļuvušas par deficītu. Pieprasījums šobrīd ir pieci mēneši uz priekšu.”
Lai šobrīd sekmīgi darbotos militārajā industrijā būtiski izvērtēt, cik efektīvas ir piegādes ķēdes un cik pieejami būs ražošanai nepieciešamie materiāli. Savukārt, lai produkcija būtu pieprasīta starptautiskā līmenī, svarīgākais ir kvalitāte.
Tikmēr Latvijas jaunuzņēmumam “Exonicus”, apvienojot spēkus un zināšanas ar uzņēmējiem Vācijā un Igaunijā, šobrīd strādā, lai gan militārajām, gan arī civilajām vajadzībām izstrādātu virtuālo traumu simulatoru. Tas būs sava veida izglītojoša spēle mediķiem virtuālajā realitātē, kurā izspēlēt dažādas cilvēka dzīvībai bīstamas situācijas. “Galvenais mērķis ir palīdzēt mediķiem sagatavoties galvā, loģiski, soļos, kad ir jāglābj cilvēku dzīvības, kad ir tikai pusotra minūte, jo kāds noasiņo. Tur nevajag diskutēt, strīdēties ar kolēģiem, tur jārīkojas nekavējoties. Tā ir konkrēta darbību secība. Tas attiecas un civilo un militāro situāciju,” uzsver SIA “Exonicus” direktors Sandis Kondrats.
Mediķi virtuālajā realitātē varēs trenēties, kā rīkoties dažādu dabas katastrofu situācijās, masu nelaimes gadījumos, vienlaikus apmācības varēs veikt tūkstošiem mediķu Latvijā un ārpus tās. “Kā mēs šobrīd “Zoom” runājam, tā arī mediķi var kopā un to jau dara, satiekas virtuālajā vidē, vingrinās, apmainās ar idejām, pamāca viens otru. Tas ir galvenais mērķis - glābt dzīvības, padarīt pieejamu, viegli sasniedzamu izglītību,” uzsver Sandis Kondrats.
Uzņēmēji un pētnieki šobrīd aktīvi strādā, lai jau līdz gada beigām šo tehnoloģiju pilnībā attīstītu. Gan šis, gan arī vairāki citi ar militāro industriju saistīti projekti pērn saņēma Aizsardzības ministrijas grantu līdzfinansējumu. Tā pat virtuālo traumu simulatora ieceres īstenošanai finansējumu vairāk nekā divu miljonu apmērā piešķīris arī Eiropas Aizsardzības fonds. Šogad uzņēmējiem savu iecere īstenošanai saistībā ar militāro industriju šajā fondā kopumā pieejami 1,2 miljardi eiro. Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle saka: “Ļoti lielu izrāvienu veicis arī NATO, sadarbībā ar industriju plāno dibināt savu akselerācijas fondu “Diāna” un inovācijas fondu, kurā arī vairāk nekā viens miljards.”
Tas liecina, ka uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt un piedāvāt kādu produktu bruņoto spēku vajadzībām, šobrīd ir visas iespējas to darīt. Lai viss noritētu sekmīgi, nozarē strādājoši mudina jau no paša sākuma cieši sadarboties ar nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Vēl pērn militārajā rūpniecībā Latvijā bija nodarbināti aptuveni 6500 strādājošie. Nozare nodokļos valstij samaksāja aptuveni 80 miljonus eiro, bet šogad iecerēts šīs iemaksas kāpināt jau līdz 100 miljoniem eiro.
