Samilzis kārtējais konflikts starp dabas aizstāvjiem un uzņēmumu “Latvijas valsts meži”. Ornitologi raizējas, ka, pārkāpjot Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) apstiprinātos pūču un dzeņu sugu aizsardzības plānus, Dobeles novada Vilku kalna-Krievkalnu mežā iznīcinātas divas reto putnu sugu dzīvotnes. Uzņēmums “Latvijas valsts meži” gan tam nepiekrīt.
Meža ceļš Vilku kalna-Krievkalnu mežā netālu no Īles Dobeles novadā aizved līdz vietai, kur no meža palikuši tikai celmi. Vides aizsardzības kluba Zemgales nodaļas vadītājs Valdis Lukjanovs ReTV stāsta, ka apmēram 1,5 hektārs meža izcirsts pavisam nesen, tādējādi atņemot mājvietu gan bikšainajam apogam, gan vēl vairāk nekā 30 īpaši aizsargājamajām putnu sugām. “Tā kā nav meža, bikšainajam apogam tā teritorija nav piemērota. Nevienai sugai vairs nav piemērota. Viņš, protams, var ligzdot blakām, bet tas jau ir tāpat kā nostumt māju un pateikt, ka tu jau vari blakām uzcelt sev māju.”
Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus: “Viņš nav tāds izcils retums kā zaļā vārna, bet tajā pašā laikā tā ir viena no sugām, kas ir apdraudēta. Tas populācijas stāvoklis nav labs. Tā ir viena no sugām, kas mums ir īpaši aizsargājama.”
Latvijas Ornitoloģijas biedrības izstrādātajā pūču un dzeņu sugu aizsardzības plānā, ko apstiprinājusi arī VARAM, identificētas vairākas šo putnu sugu aizsardzībai prioritāras teritorijas. Divas no tām uzņēmums “Latvijas valsts meži” esot iznīcinājuši. Lukjanovs: ““Latvijas valsts mežiem” kā labam meža apsaimniekotājam būtu jāņem vērā ekspertu izstrādātos aizsardzības plānus. Šajās vietās mežus necirst vai katrā ziņā cirst ar piesardzīgām izlases cirtēm.”
Dabas aizstāvju un meža apsaimniekotāju strīdi par koku izciršanu Vilku kalna-Krievkalnu meža masīvā bijuši jau vairākkārt. Gan toreiz, gan tagad “Latvijas valsts meži” norāda, ka aizsardzības plānu ievērojot. Pārstāvis Jānis Zitāns: “Lai mazinātu ietekmi, vidēji plānojam katru gadu no 260 hektārus, kas ir uz desmit gadiem, 26 hektārus galvenajā cirtē. Šogad esam izstrādājuši šajā ziemā ap 16 hektāriem.”
Ķerus: “VARAM apstiprinātos sugu aizsardzības plānus “Latvijas valsts meži” neievēro, lai kā mēs viņiem par tiem būtu atgādinājuši. Tur nekas īpaši samazināts nav. Attiecībā uz pūču sugu aizsardzības plāniem ir prioritārās aizsardzības teritorijas. Ne visas vietas, kur konkrētās sugas dzīvo, bet vissvarīgākās šīm sugām. Tajās saskaņā ar šiem plāniem nevajadzētu veikt mežizstrādi vispār.”
Vides aktīvisti jau pirms ilgāka laika vērsušies Dabas aizsardzības pārvaldē, lai šeit noteiktu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Tāpat viņi vēlētos, lai Dabas aizsardzības pārvalde arī uzņemas šo teritoriju apsaimniekošanu. Pagaidām gan šāds lēmums nav pieņemts, neesot zināms, kad varētu tikt sniegta atbilde.
