Eiropas Savienības Tiesa (EST) ik gadu izskata simtiem dalībvalstu un dažādu institūciju iesniegumus saistībā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, to interpretēšanu un pārkāpumiem. Kopš Latvija ir ES, valstij sniegti spriedumi kopā vairak nekā 100 lietās. Par EST lomu un Latvijas vārdu tajā tiesnesi Inetu Ziemeli iztaujāja ReTV žurnāliste Santa Ādamsone.
Izskaidrojiet, lūdzu, cik nu vienkārši var, kas vispār ir Eiropas Savienības Tiesas kompetencē, kādas lietas izskatāt vai tieši pretēji – neskatāt?
Jāsāk ar to, ka EST veido divas tiesas – ir vispārējā tiesa, tā kā pirmās instances, pirmā līmeņa tiesa, kas skata arī cilvēku strīdus pēc noteiktiem nosacījumiem, juridisko personu un privātpersonu strīdus. Un ir EST, kas ir galējā instance, lielā tiesa. Kopumā šīs abas tiesas nodrošina to, ka Eiropas Savienībā tiek ievērots tiesiskums. Tiesiskums, protams, ir tas, kas Eiropu, Rietumu pasauli ievērojami atšķir no pārējās pasaules. Pirmkārt, esam ciešā dialogā ar nacionālajām tiesām. Jo ES ir tā īpatnība vai tā burvība, ka katrs nacionālais tiesnesis, katrs Latvijas tiesnesis ir arī Eiropas tiesnesis. Un, kad nav skaidrības, ko savienības regulas paredz, viņi vēršas pie mums ar jautājumiem. Tā ir mūsu pirmā un galvenā kompetence – sniegt atbildi, kur skaidrojam,interpretējam ES tiesību aktus. Tad nacionālais tiesnesis zina, kā strīdu uz vietas atrisināt. Nākamā galvenā – zināmā mērā mēs arī esam konstitucionāla tiesa, jo pie mums vēršas gan valstis pret komisiju un padomi, gan arī savstarpēji ES institūcijas: parlaments pret padomi vai komisija. Ar to, ka, viņuprāt, kāds no pieņemtajiem ES tiesību aktiem – direktīva vai regula – neatbilst ES konstitūcijai, kuru šobrīd veido divi līgumi: līgums par ES un līgums par ES darbību, kā arī Pamattiesību harta. Tā ir konstitucionālā bāze. Mēs vērtējam tiesiskuma konstitucionalitātes aspektu. EST ir tā tiesa, vienīgā tiesa, kas var anulēt vai nu visu direktīvu, vai kādu direktīvas pantu. Trešā kompetence ir tā saucamā pārkāpumu procedūra. Tagad pret Latviju ir vērsusies komisija par to, ka Latvija nav izpildījusi regulas prasības par invazīvo dzīvo radību ierobežošanu Latvijā, lai tas nekaitētu Eiropas florai un faunai. Komisija sāk pārkāpuma procedūru, pirms tam ir tāda pirmspārkāpuma procedūras stadija, kurā notiek komunikācija ar dalībvalsti, kurai ir tiesības paskaidrot, kas ir noticis.. Ja dalībvalsts nepārliecina komisiju, komisija vēršas ar sūdzību tiesā. Latvija un vēl piecas dalībvalstis nav ievērojušas regulu. Ir jākonstatē pienākumu pārkāpums, protams, var arī runāt par zaudējumu noteikšanu šajās lietās.
Šeit noteikti rodas jautājums – vai EST Latvijas vārds izskan bieži? Kas ir tās galvenās jomas, kādēļ mēs tur parādāmies?
Latvijas vārds ir, un Latvija ir ļoti līdzdalīga. Ar katru lietu, ar katru spriedumu mēs arī veidojam Eiropas kopējās tiesības, līdz ar to jautājumi, kas nāk no Latvijas, ir svarīgi Eiropai, ne tikai mums. Un šādā izpratnē Latvijai ir ļoti pozitīvs vārds. Mūsu tiesas, Augstākā tiesa jo īpaši, bet arī apgabaltiesas un pirmās instances tiesas, ir, gadiem ejot, bijušas salīdzinoši aktīvas uz citu ES dalībvalstu fona. Apturējušas strīdu izskatīšanu Latvijā un vērsušās EST pēc palīdzības, kā šo ES normatīvu konkretajā strīdā piemērot. Pa šiem gadiem ir vairāk nekā 100 spriedumi sniegti lietās, kas ir nākušas no Latvijas. Daudzi, īpaši Satversmes tiesas iesniegtie jautājumi, veidojuši lielo judikatūru, tādu Eiropas mērogu. Judikatūra, piemēram, par datu aizsardzības regulu, viens no Satversmes tiesas jautājumiem. Par soda punktiem – atcerieties, Latvijā CSDD datubāzē varējāt faktiski jebkurā brīdī atrast to, vai kādam no jūsu draugiem, paziņām, darbabiedriem soda punkti uzkrājušies. Tātad – ir bijis pārkāpums satiksmes noteikumos. Tā bija brīvi pieejama informācija. Satversmes tiesā vērsās viena konkrēta fiziska persona pret regulējumu, kurš to pieļāva, nacionālo regulējumu, un Satversmes tiesa prasīja EST, vai no datu aizsardzības regulas neizriet pienākums Latvijai tomēr šādu informāciju aizsargāt?! EST lietā, kuru mēs īsajā versijā tā arī saucam “Soda punktu lieta”, tā ir lieta, kas tiek pēc tam jau izmantota visās citās lietās, kur jāpiemēro datu aizsardzības regula. Tā ir Latvijas veidota, tātad Eiropas judikatūra.
Jūs jau minējāt šo aktuālo jautājumu par invazīvajiem augiem. Varbūt vēl kas ir, kas šobrīd ir dienaskārtībā?
Kādā brīdī bija diezgan daudz. Tad, kad nedaudz vairāk nekā pirms diviem gadiem ienācu tiesā, izskatīšanā bija 27 lietas no Latvijas, no dažādām tiesām, tostarp vairākas bija no Satversmes tiesas. Vēl pirms devos uz EST, iesniedzām vairākus jautājumus attiecībā uz privāto augstskolu likumu reglulējumu. Atcerieties, bija vairākas šīs reformas stadijas? Pēdējā stadija bija, ka vairākās augstskolās bija aizliegts pasniegt citās valodās. Mēs to skatījām Satversmes tiesā, apturējām tiesvedību un vienā daļā uzdevām jautājumus tieši par to, vai privātai kompānijai, privātai augstskolai tas neskar pakalpojumu sniegšanas brīvību? Tagad, 7. septembrī, ST atnāca atbilde no EST. Es lietā nevarēju piedalīties, man bija interešu konflikts, skatījos no malas, kā kolēģi tiek galā ar mūsu jautājumiem. Šī, uzreiz varu pateikt, EST bija pirmā tāda lieta. Ļoti sarežģīts process. Ļoti ceru, ka tas parāda pareizo virzību, to līdzsvaru, ka nešaubīgi valsts valoda ir jāsargā, bet vienlaicīgi ir jābūt tādām augstskolu programmām, kas iedod mūsu cilvēkiem iespēju strādāt vismaz dažus gadus ārpus Latvijas, vācu, franču, spāņu valodās, tad arī atgriezties. Es ceru, ka pareizais līdzsvars ir atrasts un likumdevējs pieslīpēs šo regulējumu. Pašreiz mums ir 10 lietas skatīšanā. Dobeles autobusu parka lieta – par transporta regulējuma jautājumiem, jo mums kaut kas, kā zinām, ar autobusu pakalpojumu sniegšanu tur ir, kā ir. To jomu ne tik daudz regulē Latvijas likumdevējs, tas ir kopējais ES. Kāpēc? Jo mums ir svarīgi autobusu pārvedājumi ne tikai no Jelgavas līdz Rīgai, bet arī no Rīgas līdz Varšavai. Transporta jomā kompetenci esam nodevuši savienībai. Šajās dienās ir pasludināts spriedums vienas zemnieku saimniecības lietā. Tik tiešām par to, jo lauksaimniecība ir liela joma savienībā, lauksaimniekiem ir liels ES finansējums. To organizē Lauku atbalsta dienests, bieži vien arī atsaka atbalstu saimniecībām – transporta vai tehnikas iegādei, jo ir konkrēti kritēriji, kas atrodas ES regulējumā un arī līgumā par valsts atbalstu. Šī konkrētā zemnieku saimniecība ir darbojusies reāli ar savienības tiesībām. Tai ir reāla atbilde no EST.
Par vilku populāciju un vilku nodarītajiem postījumiem saimniecībām. Aitkopji no tā ļoti cieš. Izskanēja viedokļi, ka būtu jāpalielina medījamais apjoms, lai neciestu aitas, bet atruna – to nevar darīt ES regulu dēļ. Kā tā regula veidojas, vai ir kaut kādas atkāpes, ņemot vērā, ka Latvijas robeža ir arī ES ārējā robeža?
Ņemot vērā, ka šis ir Eiropas Savienības regulējums pēc tās jomas, pati neesmu strādājusi ar šo regulējumu. Tik tiešām ES regulējums var skart un skar katru mūs Latvijā. Tās tiesības te darbojas – attiecībā uz vilkiem, uz citām sugām. Tas, kā Latvijas valsts iestādes, cik aktīvi pārstāv nacionālās intereses likumdošanas procesā, līdz nonākam līdz gala produktam. Jāsaprot, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, zinot mūsu nacionālo specifiku. Mums ir mežaina valsts, mums dzīvnieku ir daudz, ir pilnīgi skaidrs, ka nacionālajai pozīcijai vides, zemkopības laukā acīmredzot vajadzēja būt tādai, kas to izstāsta – komisijas sēdēs, padomes grupās. Tas ir stāsts par mūsu valsts pārvaldes kapacitāti un lauka pārzināšanu, spējām pārliecināt citas dalībvalstis par to, ka šeit klimatiskajos apstākļos ir sava specifika. Ja ir tāds regulējums un Latvijai no tā ir kaut kādas problēmas, acīmredzot vai nu mēs neesam bijuši tajā procesā agrāk,vai neesam spējuši to līdz galam izstāstīt, vai arī tas ir jauns fenomens šobrīd parādījies. Tā vilku problēma. Ko ar to darīt? Ir divi ceļi. Var rosināt, un tas notiek visu laiku, grozījumus. Mēs noteikti neesam vienīgie, es nebrīnītos, ka Igaunijā, Somijā ir tas pats. Ir, protams, vēl viena iespēja – vērsties EST. Tā ir tiešā prasība, pa tiešo pret savienības likumdevēju attiecībā uz šo konkrēto normu. Tas ir jāskatās, kur ir lielāka vilkme, kapacitāte – politisko vai tiesisko procesu?
Par to, kas notiek Baltkrievijas–Latvijas pierobežā ar nelikumīgajiem migrantiem. Mēs zinām, ka pret organizāciju “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir sākts kriminālprocess Latvijā. Šis nonāk pie Jums?
Pagaidām visa aktivitāte notiek Latvijas līmenī. Līdz Eiropas Savienības tiesai – konkrēti situācija uz robežas ar Baltkrieviju – varētu nonākt divās iespējamās konstelācijās. Viens, ka kāds no šiem robežpārbēdzējiem vai robežpārkāpējiem ir vērsies Latvijas iestādēs - Pilsonības un migrācijas departamentā, ar lūgumu saņemt patvērumu, bet tas viņam atteikts. Tad tiek pārsūdzēts administratīvajā tiesā. Es redzētu, ka šādā gadījumā administratīvā tiesa varētu gribēt apturēt tiesvedību un vērsties pie mums EST ar virkni jautājumu, jo spēkā esošais ES regulējums, kas attiecas uz migrācijas jautājumiem, ir radīts citos apstākļos. Likumdevējs, kas to izstrādāja, nekad nebūtu varējis iedomāties, ka uz ES ārējās robežas varētu būt ne tikai Itālijas, Grieķijas situācija, bet ka varētu būt tādā veidā organizēta migrantu ieplūšana ES. Jautājums Latvijai būtu: kā skatīties uz šo ES regulējumu šādos apstākļos? Pagājušajā vasarā skatījāmies lietu no Lietuvas Augstākās administratīvās tiesas līdzīgā gadījumā, jo Lietuvai tā pati problēma. Vienīgā atšķirība bija, ka tas kāzuss neradās atgrūšanas kontekstā. Bija tā, ka, šķiet, Irākas pilsonis bija nonācis Viļņā un vērsās valsts iestādēs. Lietuva vēl trakāku regulējumu pieņēma, par kuru mēs arī pateicām, ka tā gan nevar darīt. Lietuvas iestādes bija noteikušas: ja atrodies Lietuvas teritorijā nelikumīgi, tad nav tiesības mūsu iestādēm neko prasīt. Skatījāmies ES regulējumu, protams, ka šo nevarējām akceptēt kā atbilstošu, jo ir dažādi gadījumi, ir arī, piemēram, ka cilvēki te nonākuši cilvēktirdzniecības rezultātā. Līdz ar to bija pilnīgi skaidrs, ka jābūt tiesībām iesniegt iesniegumu.
Bet, runājot par Ukrainas bēgļiem, ir arī kaut kādi pārkāpumi, vai viss sakārtots?
To neesmu dzirdējusi, bet man šķiet, ka, protams, tās nav salīdzināmas kategorijas, jo Ukrainas bēgļi acīmredzami un skaidri atbilst Ženēvas konvencijai par bēgļu aizsardzību. Un ES tiesībās ir pārņemta Ženēvas konvencija, tās standarts.
