Lai ierobežotu Āfrikas cūku mēri, gadiem ilgi zinātnieki visā pasaulē mēģinājuši izstrādāt efektīvu vakcīnu, taču bez panākumiem. Mēģinājumi turpinās. Jau vairākus gadus vakcīnas izstrādē piedalās arī zinātnieki no Latvijas. Starptautiskā projekta rezultāti rāda, ka drīz varētu tapt efektīva vakcīna.
Āfrikas cūku mēris pasaules valstis skar jau vairāk nekā gadsmitu. Latvijā šī infekcija ienāca 2014. gada vasarā. Kopš tā laika reģistrētas gandrīz 7000 inficētas meža cūkas un skartas vairāk nekā 70 mājas cūku saimniecības.
Āfrikas cūku mēris ir neārstējams, lipīgs un ļoti bīstams cūku sugām, kā rezultātā saslimušie dzīvnieki agrāk vai vēlāk iet bojā. Lai infekcijas postu mazinātu, jau vairākus gadus arī institūts “BIOR” piedalās vakcīnas izstrādāšanas projektā kopā ar citiem partneriem no 13 valstīm. “Šis vīruss ir ļoti, ļoti sarežģīts, lai nonāktu pie kādas vakcīnas izstrādes veiksmīga rezultāta. Jāsaka tā, ka šī projekta rezultāti, ko tagad redzam, ir ļoti daudzsološi,” saka valsts zinātniskā institūta “BIOR” direktors Aivars Bērziņš.
“BIOR” zinātniekiem šajā projektā ir trīs galvenie uzdevumi: izvērtēt kontroles stratēģiju efektivitāti, iegūt informāciju jaunu vakcīnas kandidātu radīšanai, kā arī izveidot metodi tam, kā atšķirt inficētus no vakcinētiem dzīvniekiem. No kopumā 13 prototipiem vakcīnai 11 izstrādāti no Latvijā izolēta Āfrikas cūku mēra vīrusa celma. Bērziņš: “Dodam ļoti lielu, būtisku ieguldījumu ne tikai ikdienas diagnostikā. Palīdzam arī uzraudzības sistēmā, veicam ļoti intensīvus pētījumus Āfrikas cūku mēra jomā. Šobrīd ir tā stadija, kas devusi ļoti, ļoti būtisku progresu. Uz mūsu Latvijā izolētā vīrusa bāzes radītais prototips ir pierādījis sevi kā visveiksmīgāko, lai to potenciāli tālāk izmantotu vakcīnas izstrādē.”
Zinātniskā institūta direktors Aivars Bērziņš atzīst, ka tas ir vēsturisks brīdis, jo izstrādātajam vakcīnas prototipam ir Latvijas kods, uz šī prototipa bāzes jau ir konstruēta jaunā vakcīna. “Teikšu atklāti – uz jautājumu “kad?” atbildi gaida ļoti daudzas iesaistītās puses. Gan cūkkopības nozare, gan valsts institūcijas. Lai atbildētu, ir daži elementi, kas jāpatur prātā. Viens elements – vakcīnu ražošana, vakcīnu sagatvošana. Lai pateiktu, ka tā ir droša, ir sarežģīts process, kas mums ir jāpārliecinās. Tad nāk otra puse – industrija, kas ražo. Industrijai svarīgi saprast, kāda apjoma, kāda mēroga pieprasījums būs no nozares, no dažādām valstīm, kurās vakcīna ir nepieciešama, lai saprastu, kā var plānot savus ieguldījumus.”
Šobrīd projektā iesaistītie turpina darbu pie pētījumiem par vakcīnas drošumu. Šogad paredzēti arī izmēģinājumi dabā speciāli ierobežotās lauku zonās Kenijā un, iespējams, arī Lietuvā. Šī Eiropas Savienības projekta “Vakcīna pret Āfrikas cūku mēri” kopējais finansējums ir 10 miljoni eiro.
Foto: Freepik
