Valdim Zujam saruna par to, vai uz ceļiem ir zīme par masas ierobežojumiem, ik pavasari un rudeni ir ar visiem, kas ierasti palīdz lauku darbos. Dzimtajā Rēzeknes novada Pušas pagastā zemnieks graudus sāka audzēt pirms vairāk nekā desmit gadiem. Nu lauki dažādās vietās aizņem aptuveni 270 hektārus. Līdz lielākajai daļai no tiem – tagad pēc likuma braukt ar tehniku – nedrīkst.
IK “Izidori” īpašnieks Valdis Zujs saka: “Mēs esam tie likuma pārkāpēji. Ziemāji jābaro, izejvielas jāpiegādā, raža jāizved.” Zaudējumi esot 600 tonnas. “600 tonnas pārvēršot reāli naudā, tātad 60 000, pieliekam vēl 30, ap 90, 100 000 mēs zaudējam. Darbs ir jāizdara. Ja es to neizdaru, man nekas tas kompensācijas nedod. Bet kreditori, bet piegādātāji? Ja es vairs tur netikšu, loģiski, ka tur lauku vairs nebūs, būs meži zviedru!”
Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons pauž: “Kā teica vakar viens no biedriem: “Es pat nevaru no mājām izbraukt ar traktoru, lai kaut ko sāktu darīt, jo uz tā ceļa stāv zīme!” Tā problēma ar lauku ceļu stāvokli ir +/- vienāda pa visiem Latvijas reģioniem. Pavasara darbus mēs nevaram iekavēt. Tas rezultātā var atspēlēties arī uz turpmākajām ražām.”
Transporta masas ierobežojumi pašlaik noteikti aptuveni 820 autoceļu posmiem, līdzīga tendence ir arī kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.
Anna Kononova, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve, skaidro: “Pagājušajā, aizpagājušajā gadā mums bija tā, ka dienā ir ierobežojumi ap 1000 un vairāk posmos, tad šajā gadā no 700-800 posmos. Gadījumā, ja smagā tehnika viņus sabojās, vietējie iedzīvotāji vienkārši nevarēs tikt laukā no savām mājām. Jārēķinās ar to, ka, vai nu tās kravas jāsadala vai jāmaina kādi piegādes termiņi. Respektīvi, jārespektē šī situācija.”
Lauksaimnieku vidū situācija gan raisa pat ironiju, jo, neskatoties uz ikgadējiem ierobežojumiem, ar grants ceļiem saistītas arī vairākas citas aplamības. Bieži vien zīmes ar masas norādēm tā arī nav noņemtas visa gada garumā, aizmirstot arī par regulāru ceļu uzturēšanu.
Lielākoties pašvaldībās par zīmju apsekošanu atbildīgas ir pagastu pārvaldes. Piemēram, Rēzeknes novadā šogad valsts mērķdotācija gan tam, gan arī ceļu uzturēšanai ir 1 141 000 eiro. Biedrība “Zemnieku saeima”, pievēršot lielāku uzmanību masas ierobežojumiem uz ceļiem, cer, ka jaunu risinājumu rašanā aktīvāk iesaistīsies pašvaldības, uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” un ministrijas. Viņuprāt, ceļiem turpmāk jāvirza Eiropas Savienības finansējuma līdzekļus, kas paredzēti Covid-19 pandēmijas seku novēršanai, gan arī finanses, ko pašvaldības gūst no nekustamā īpašuma nodokļa.
Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons saka: “Ja mēs paskatāmies, tad mēs jau kā zemes īpašnieki maksājam nodokli, kas ir principā infrastruktūras nodoklis, lai piebraukšana līdz mūsu īpašumam būtu iespējama jebkurā laikā jebkuros apstākļos. Tā, ka arī principā nekustamā īpašuma nodoklis ir mērķtiecīgi jānovirza ceļu un pašvaldības meliorācijas sistēmu sakārtošanai.”
Anna Kononova skaidro: “Šogad ap 50 miljoniem marta beigās valdība piešķīra tieši ekonomikas stimulēšanai, ieguldījumiem ceļu posmos, kas būs būtiski realizējot VARAM ministrijas virzīto reģionālo reformu. Tā nauda ir jāiegulda līdz gada beigām, līdz ar to pārsvarā tie būs ieguldījumi seguma atjaunošanā uz reģionālo un arī vietējo autoceļu posmiem.”
Finanšu ministrija skaidro, ka vismaz pagaidām no Covid-19 līdzekļiem Satiksmes ministrijai būs 155 miljoni eiro, to vidū paredzēts finansējums arī ceļu remontiem.
