Lauksaimnieki uz Rīgu vēl nebrauks, bet gaida prasību izpildi

Lauksaimnieku protesti pirmdien Rīgā vēl nebūs, bet tiks turpinātas sarunas ar valdību par prasību izpildi.

Kā aģentūrai LETA izteicās biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, tuvākās nedēļas būs izšķirošas, lai lemtu par lauksaimnieku nākamajiem soļiem.

Viņš skaidro, ka patlaban svarīgi ir vienoties un panākt visu lauksaimnieku iesniegto prasību akceptu, tāpēc nākamās nedēļas laikā turpināsies sarunas ar valdības un ierēdniecības pārstāvjiem. 

"Vienlaikus Rīgas domē tiks iesniegti nepieciešamie dokumenti lauksaimnieku protestiem februārī galvaspilsētā, jo tuvākās nedēļas būs izšķirošas. Tuvākais laiks parādīs, vai politiķu un ierēdņu apņemšanās aktīvi strādāt visas lauksaimniecības nozares labā nav tikai īslaicīgs solījums," norāda Lazdiņš.

Tāpat viņš pauž "pozitīvu piesardzību" par sarunu gaitu ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS) un ministrijas pārstāvjiem. Taču, lai gan biedrībā tikšanos ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) uztver kā veiksmīgu, pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) joprojām vēl ir "atvērti jautājumi".

Tostarp Lazdiņš min, ka pēdējās nedēļas laikā nozare ir saskārusies ar dažāda veida "uzbrukumiem" no to uzņēmumu puses, kuri ir kategoriski pret lauksaimnieku prasībām par tūlītēju importa aizliegumu Latvijā visiem pārtikas produktiem un lopbarībai, kas tiek ievesta no Krievijas un Baltkrievijas.

Pēc Lazdiņa vēstītā, ceturtdien, 15.februārī, Saeimā varētu skatīt likumprojektu par liegumu Latvijā importēt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktus.

Tāpat biedrībā vērš uzmanību, ka joprojām uz priekšu nav pavirzījies jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem. Šonedēļ ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem ir diskutēts par metodiku, bet biedrībā norāda, ka PVN likmes atjaunošana konkrētai produktu grupai ir politisks lēmums un no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) puses lauksaimnieki joprojām tiek ignorēti.

Tāpat "Zemnieku saeimā" informē, ka piektdien kopā ar Zemkopības ministriju (ZM) turpinās darbs pie prasības samazināt birokrātiju lauksaimniecības nozarē.

Lazdiņš atgādina, ka šī brīža ministrijas izstrādātā tiešsaistes atskaišu sistēma lietotājam nav draudzīga. Tā ir ar tehniskām nepilnībām, ikdienā lauksaimniekiem radot papildu problēmas. Savukārt atbilstoši Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajam plānam ir pieņemtas absurdas, sadrumstalotas un neloģiskas prasības lauksaimniekiem, kuru izpilde un tās pierādīšana prasa vērā ņemamus papildu laika un finanšu resursus.

Viņš pauž cerību, ka nākamnedēļ jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu tik atspoguļots Ministru kabineta (MK) noteikumos.

Vienlaikus biedrībā norāda, ka pozitīvi vērtējams izmaiņas normatīvos par plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmās. Tās iesniegtas Tiesību aktu portālā un līdz ar to notiek process, lai jautājumu izskatītu MK sēdē.

Savukārt jautājumā par Latvijas atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes lietošanas ierobežojumiem "Zemnieku saeima" ieplānojusi tikšanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

"Mēs nedrīkstam akli piekrist Eiropas noteikumiem un valsts līmenī necīnīties par atbalstu Latvijas zemniekiem. Ja zemes īpašnieks ir ņēmis lielus kredītus, lai nopirktu zemi ražošanai, iekopis to, investējis tajā, bet vienā brīdī Latvijas politiķi faktiski aizliedz zemi izmantot ražošanā; to uz saviem pleciem nedrīkst iznest tikai zemes īpašnieks," uzsver Lazdiņš.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.februārī, Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notika lauksaimnieku protesti, kuros piedalījās aptuveni 2000 dalībnieku.

Protesta laikā zemnieki vēlējās panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

Lauksaimnieki arī pauda gatavību protestēt Rīgā, ja prasības netiks izpildītas.



Foto: ReTV