Šogad lauksaimniekiem dažādu lauku darbu veikšanai piešķirti gandrīz 18 miljoni litru marķētās dīzeļdegvielas. Šo degvielu zemnieki drīkst izmantot tikai savā lauksaimniecības tehnikā - produkcijas ražošanai vai pārvadāšanai. Izrādās, daļai lauksaimnieku ar šobrīd valstī noteikto apjomu gadā ir par maz visu lauku darbu veikšanai. Tikmēr citiem, iespējams, kāda daļa paliek pāri. Nav izslēgts, ka tā nonāk degvielas “melnajā tirgū”.
Kamēr dīzeļdegvielai, kuru autovadītāji lej savu automašīnu bākās, šobrīd piemērota akcīzes nodokļa likme 41 cents par litru, tikmēr lauksaimniecībai paredzētajai dīzeļdegvielai akcīze ir seši centi par litru. Šī degviela ir iekrāsota zilganā krāsā, lai būtu iespējams kontrolēt tās apriti. Zemkopības ministrijā ReTV Ziņām norāda - šogad no lauksaimniekiem saņem vēstules, ka ar šobrīd valstī noteikto limitu saimniecībām ir par maz. “Septembrī jau no 16 tūkstošiem 482 bija visu iztērējuši. 75% iztērējuši 1190, 50% jau 3117. Šie rādītāji liecina, ka nevar būt tā, ka paliek pāri,” saka Biruta Ingiļāvičute, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta pārstāve.
Degvielu lauksaimniekiem piešķir no 1. jūlija līdz 30 jūnijam. Lai to saņemtu, jāpiesakās Lauku atbalsta dienestā. Vidēji lauksaimnieki saņem no 60 līdz 130 litriem dīzeļdegvielas uz hektāru zemes. Pārstāvis no Zemnieku Saeimas norāda, šī kārtība būtu jāpārskata, jo atsevišķās nozarēs ar to ir par maz. “Lielākā daļā augkopības var iztikt ar šiem 100 litriem uz hektāru. Ja runājam par lopkopību, tad tur, kur dzīvnieku blīvums lielāks, tur zālāji jākopj, jāpļauj, kūtsmēsli jāved. Tad šeit ar tiem 120 litriem nepietiek. Ja par dārzeņu kopšanu, tad tur kombainu darbināšana, sēšana, rušināšana patiešām daudz degvielas patērē, piemēram, burkāniem līdz pat 400 litriem degvielas vajag uz hektāru,” skaidro Mārtiņš Trons, Zemnieku saeimas Lauksaimniecības politikas eksperts.
Tikmēr ReTV Ziņas sazinājās ar kādu autovadītāju, kurš norādīja, ka tā īsti jau neviens nekontrolē, vai lauksaimniecībai paredzētā degviela nenonāk arī privāto automašīnu degvielas bākās. “Pirmas pandēmijas, kad auga cenas, es divus gadus braucu ar krāsoto vai krāsaino dīzeli. Ja tev ir paziņas zemnieku saimniecībā, kura ir liela, tad tai ir degvielas kvotas daudz un paliek pāri. Ja labi sarunā, var par 20 centiem nopirkt lētāk. Es to darīju droši, jo nebija nekādas informācijas, ka kāds būtu kaut kur noķerts,” atzīst Juris no Bauskas.
Zemnieku saeimas pārstāvis gan uzsver, ka viņi šādus signālus nav saņēmuši, jo saimniecībās notiekot regulāras pārbaudes. Trons norāda, ja šāda degviela ir nonākusi “melnajā tirgū”, tā drīzāk ir nozagta kādā lauku saimniecībā. “Ja kāds no lauksaimnieka nozog, tad mēģina pārdot, mums jābūt godprātīgiem un nevajag veicināt šādas te zagtas degvielas tirdzniecību. Lai jūs nopirktu to degvielu lētāk, tas nozīmē - kādam to degvielu vajag nopirkt no kaut kurienes.”
Tikmēr Valsts policija ReTV Ziņām rakstiski norāda: “Šādi kriminālprocesi pret lauksaimniekiem nav uzsākti. Lai uzsāktu kriminālprocesu, izņemtās degvielas daudzumam jābūt lielākam par desmit tonnām. To, vai nav uzsākti administratīvie procesi kādā Valsts policijas iecirknī tieši pret lauksaimniekiem, nevaram pārbaudīt. Plašākus komentārus sniegt nevaram.”
Marķētās dīzeļdegvielas apriti Latvijā kontrolē Valsts ieņēmumu dienests. Šeit ReTV Ziņām norāda, ka pērn tikai vienā pārbaudē konstatēts marķētās degvielas aprites noteikumu pārkāpums. Dienests arī šogad vēl plānojot veikt kontroles pasākumus. Tomēr secināt var, ka pamatīga kontrole tam, cik mērķtiecīgi tiek izmantota šī iekrāsotā valsts subsidētā degviela, neeksistē.
