Ledus biezās kārtas dēļ daudzas zivis slāpst

Ledus ciršana, dīķa atbrīvošana no biezās sniega kārtas un īpaša iekārta, kas burbuļo ūdenī – šādu ainu ReTV Ziņas manīja dabas entuziasta Rolanda Rākina sociālajā medijā publicētājā video.

Rolands Rākins, dabas entuziasts, uzsver – sākusies zivju slāpšana dīķos. Arī eksperti saka, ka dažās vietās Latvijas ezeros tā ir.

Vidzemes reģionālās vides pārvaldes pārstāvis Toms Arnavs: “Mums pagaidām gan informācija no Alūksnes puses, kur Mudinieku ezers – tajā ir novērots, ka diezgan intensīvi slāpst. Gaisma cauri netiek, ūdenī nekādi procesi nenotiek, zāles sāk pūt, tās apēd to skābekli, kas tur ir, un zivīm nekā nepaliek.”

Dažviet Latvijā var manīt mazākās ūdenstilpēs izveidotus caurumus, kas ļauj vairāk skābeklim nonākt zem ledus.  

Rolands Rākins saka: “Ir vēl viens variants – gan ar cirvi vai zāģi izzāģē āliņģus. Man, piemēram, ir no zemes, kur ietek meliorācijas trubiņa, tas man tik ātri neaizsalst, un var šādā veidā atjaunot.”

Tikmēr Vides pārvaldes pārstāvis stāsta – vienkāršu caurumu veidošana līdz vien tad, ja  to sāk darīt līdz ar pirmajiem lediem, respektīvi, stipri ātrāk - tagad jau par vēlu.

Toms Arnavs: “Tagad jau kad zivis slāpst, tas jau ir par vēlu – tā jau tāda cīnīšanās ar sekām. Vairāk vai mazāk tās zivis var pasmelt ārā, lai viņas tīri nepūst ūdenī, neaiziet bojā, izmantot dzīvniekiem pārtikā.”

Taču, ja ieliek īpašu iekārtu – aeratoru, tad gan tas ir glābiņš zivīm. Toms Arnavs gan prognozē – mazākos meža purvos un ezeros zivju slāpšana būs izteikta marta mēnesī. 

Dienestā gan uzsver – šāda zivju glābšana ir pieļaujama privātos dīķos un teritorijās. Darbības publiskās un lielākās ūdenstilpēs ir jāsaskaņo, un par zivju bojāeju jāinformē savlaicīgi. 


Foto: pixabay.com