Vietējās nozīmes autoceļus ar grants segumu šodien visā Latvijā klāj pamatīga ledus kārta, tādēļ gala mērķi ar krietnu nokavēšanos vai arī vietām nemaz nesasniedza daudzi sabiedriskā transporta reisi visā valstī. Lai neriskētu ar cilvēku dzīvībām, autobusu vadītāji vairākās vietās pieņēmuši lēmumu tālāk nebraukt, jo ceļš priekšā kā spogulis.
Turpinoties atkusnim, neizbraucami un arī kājām neizejami visā Latvijā kļūst vietējās nozīmes autoceļi. Tas ir pamatīgs izaicinājums sabiedriskā transporta vadītājiem, kuri pa vietējās nozīmes ceļiem pārvadā pasažierus. Uzņēmuma “VTU Valmiera” autobusa šoferis Vitauts Veids stāsta, ka šorīt palicis kalnā. “Pa tiem līkumiem ieskrieties nav kur, tā arī paliku šķērsām ceļam. Sauca glābēju, tas vilka augšā. Nākamais, kam jābrauc uz Bērzaini, tas netika, jo man garām netika. Es pie vecās pienotavas stāvēju, tur neiespējami, piena vāģi arī aizgāja kaut kur citur.”
“VTU Valmiera” pārstāve Anda Liepiņa ReTV atzīst: viss rīts bijis piedzīvojumiem bagāts. Arī Burtnieku pusē šoferis pieņēmis lēmumu reisu līdz galam neizbraukt. Autobusi kavējušies arī Vaidavas pusē, Rūjienā un Smiltenē. “Paldies Dievam, ka nav skolnieku maršruti. Rītdien sāksies skolas laiks, tad skatīsimies. Bet ap pulksten desmitiem ceļinieki sāka ceļus skrāpēt, tad šoferi saka, ka ir jau daudz maz.”
Arī pārvadāšanas uzņēmumā “Latvijas sabiedriskais autobuss” ReTV atzīst, rīt, kad atsāksies mācības, pārvietoties pa atkušņa skartajiem autoceļiem autobusu vadītājiem būs pamatīgs izaicinājums. “Īpaši tur, kur ir mežs, tur ir ļoti apledojis. Šorīt netika līdz galam reiss uz Jaunauci. Diemžēl tur bija ļoti slidens. Atsāksies skolēniem arī skola, Basu ceļš, kas ir Kuldīgas novadā, tas ir vairākus gadus apspriests, ka tieši ziemas apstākļos šis ceļš nav izbraucams,” stāsta Maija Lazdiņa, SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss” pārstāve.
Arī pārvadāšanas uzņēmuma “CATA” pārstāvis Lotārs Dravants skaidro, šodien braucam tur kur varam. Netrūkst reģioni, kur reisi kavējas no piecām minūtēm līdz pat stundai un vairāk. “Tā ir Piebalgas puse, Sērmūkši, Skujene, slavenie Zosēni, kur kalni un lejas, nokrišņi visu noskalo no ceļa. Arī Limbaži, Priekuļi, Ērgļi, Aizkraukle.”
Pārvadātāji saprot, ka ziemas apstākļos ceļu uzturētāji prioritāri rūpējas par augstākās klases ceļiem, tomēr uzstāj, ja situācija ir tāda, kā šobrīd, svarīgi būtu laikus apstrādāt vismaz kalnus un bīstamākos līkumus.
Par reisu kavēšanos iedzīvotāji esot saprotoši, arī situācijās, kad autobuss slidenā ceļa dēļ nevar aizbraukt līdz gala punktam, pasažieri atrodot kādu risinājumu, kā tomēr nokļūt mājās.
