Pārceltuve, kuru ikdienā izmanto līgatnieši, lai tiktu no Gaujas kreisā krasta uz labo, vairs neatrodas ierastajā vietā.
“Jā, vakar augšpusē pie Spriņģiežiem, tas ir apmēram kilometru no šejienes bija milzīgs ledus sablīvējums. Sākumā neizskatījās kritisks, bet ļoti strauji nāca ledus klāt, un, kā saka, vienā brīdī parāva vaļā, un 17:56 ledus paņēma līdzi pārceltuvi,” saka Ainārs Šteins, Līgatnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Gada laikā pārceltuve pārved 23 tūkstošus cilvēku. Tagad nav skaidrs, cik ilgi būs jāgaida, lai to atjaunotu. Iedzīvotājiem būs jāmeklē cits, daudz ilgāks ceļš, kā nonākt otrā Gaujas krastā.
“Nu tā ik pa brīžam gadās arī lielu palu gadījumā vai zemu ūdens līmeņu gadījumā. Ir brīži, kad pārceltuve nestrādā, nu, šobrīd ir grūti prognozēt, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai to savestu kārtībā, bet, nu, domāju, ka visīsākajā laikā pārceltuve varēs atsākt savu darbu,” pauž Ainārs Šteins.
Tiesa, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kuri ir šīs pārceltuves īpašnieki ReTV saka - būs vajadzīgs krietni ilgāks laiks, lai novērstu bojājumus.
DAP pārstāvis Mārtiņš Zīvers skaidro: “Ja šie kuģa bojājumi nebūs konstatēti būtiski, es domāju, ka līdz maijam vajadzētu atgriezties prāmim ūdenī. Bet jebkurā gadījumā prāmis tiks darbināts tikai tad, kad no visiem atbildīgajiem dienestiem mēs saņemsim atļauju to darīt.”
Faktiskais Līgatnes pārceltuves konstrukcijas "mugurkauls" ir trose, kas stiepjas pāri Gaujai, un abās upes pusēs zemē iestiprināti betona/koka konstrukcijas enkuri, kas šo trosi un pārceltuves kuģi notur savā vietā. Citādi šie "enkuri" iztur daudz lielāku slodzi, nekā nepieciešams prāmja noturēšanai, taču šoreiz ledus lielā masa bija pārāka.
1994. gadā bija pēdējā reize, kad Līgatnes pārceltuve līdzīgos apstākļos tika aiznesta nedaudz tālāk kā šoreiz, līdz Gludiezim - saka Dabas pārvaldē. Tuvākajā laikā pašvaldība un DAP ar ekspertiem aplēsīs, cik lieli zaudējumi ir nodarīti.
