Lēmumam, kas ietekmē vidi un sabiedrību, jābūt izvērtētam ilgtermiņā

Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru valdība 2022. gadā samazināja galvenās cirtes caurmēru. Tiesa uzsver, ka šādam lēmumam, kurš var būtiski ietekmēt vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, ņemot vērā sabiedrības labklājības, vides un ekonomiskās interese. Par satversmes tiesas lēmumu gandarīti ir dabas aizstāvji, kuri ar prasību vērsās tiesā.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par meža nozares ilgtspēju un sabiedrības tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē Latvijā vērtēts Satversmes tiesā. Kā norādīja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, valdībai atļaujot cirst jaunākus kokus, daudz rūpīgāk bija jāizvērtē šī lēmuma ietekme ilgtermiņā. “Valsts var pieņemt dažādus lēmumus, kas noteiktā veidā ietekmē vidi, taču tad ir jāņem vērā tās prasības, kas izriet no Satversmes 115. panta, un tas ietver arī ilgtspējības principu, kas arī ir uzsvērts šajā spriedumā – piesardzības principu.”

Lēmumu par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu bērziem, eglēm un priedēm valdība pieņema 2022. gada vasarā. Toreiz to pamatojot ar straujo energoresursu cenu kāpumu, taču Zemkopības ministrija šādas izmaiņas virzījusi jau kopš 2017. gada. Pret to asi iebilst dabas aizstāsvji, kuri arī vērsās Satversmes tiesā ar lūgumu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmei. 

Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus: “Meža nozarēs reizēm Zemkopības ministrijas nostāja ir tāda, ka mēs esam kaut kādi dīvaiņi vai ekstrēmisti, kuros vispār nav vērts klausīties. Bet šeit arī tiesa skaidri pasvītroja, ka mūsu iebildumi nav kaut kas abstrakts, formāls, ka mēs esam norādījuši uz reāliem riskiem. Ka ir trūcis neatkarīgu ekspertu izvērtējums šiem grozījumiem.”

Satversmes tiesas tiesnese Jautrīte Briede: “Satversmes tiesa secināja, ka patiesībā normā (šo normu sāka izstrādāt jau 2016. gadā) bija norādīti pavisam citi mērķi, kāpēc tā tiek izstrādāta. Arī pieteicēju pārstāvji teica, faktiski tas bija tikai tāds iegansts – šķeldas cenas paaugstināšana tajā brīdī –, tieši tajā brīdī pieņemt normu, neveicot stratēģisko novērtējumu.”

Satversmes tiesa lēma, ka valdības pieņemtā norma par caurmērā tievāku koku ciršanu galvenajā cirtē uzskatāma par spēkā neesošu jau kopš tās pieņemšanas brīža 2022. gadā. Ministru kabineta uzdevums nu ir rūpēties, lai izsniegtie ciršanas apliecinājumi turpmāk vairs netiktu izpildīti.  Laviņš: “Ja ciršanas apliecinājumi ir tādi, kas aptver mazāka diametra koku izciršanu, šādus ciršanas apliecinājumus Satversmes tiesa ir domājusi, ka atbilstoši Saetversmes tiesas spriedumam šādi būtu atceļami. Ministru kabinetam kā valsts konstitucionālai iestādei, kas atbildīga par savu iestāžu funkcionēšanu, ir jāgādā par to, lai tieši šāda rīcība tiktu pareizi izpildīta.”

Dabas aizstāvji uzskata, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana meža nozarē būs aktuāls jautājums arī turpmāk, nozare meklēs iespējas, kā to atkal īstenot. Tāpēc rūpes par vides aizsardzību turpināsies. 

FotoL Freepik; ilustratīvs