Lībiešiem vēsturiska uzvara cīņā ar birokrātiju

Šogad Latvijas autoceļu malās iecerēts uzstādīt vairāk nekā 200 ceļazīmju lībiešu un latgaliešu valodā. Lībiešiem tā ir vēsturiska uzvara cīņā ar birokrātiju, jo ceļš līdz tam nebija viegls. Kamēr Latgalē jau iepriekš šur un tur šādas zīmes parādījušās, pirmā zīme lībiešu valodā Talsu novadā atklāta tikai šobrīd.

“Nekādu lībiešu nav” – ar šādu nosaukumu pirms pusotra gada Lībiešu krastā dzejnieks un mākslinieks Valts Ernštreits izveidoja mākslas objektu, lai pievērstu uzmanību neveiksmīgajai cīņai uzstādīt ceļa zīmes lībiešu valodā. “Latvijas Valsts ceļi” norādīja, ka tās neatbilst standartiem un nepietiek finansējuma. Šobrīd salīdzinoši netālu no mākslas objekta ir izdevies uzstādīt Latvijā pirmo ceļa zīmi, kas norāda uz iebraukšanu Talsu novadā. “Man kā lībietim un jebkuram lībietim, kurš atgriežas Lībiešu krastā, jebkuram lībiešu bērnam, kurš vasarā brauc uz lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolu „Mierlinkizt”, arī jebkuram garām braucējam tā zīme stāsta par to, ka lībieši un lībiešu valoda nav tikai pagātnes lieta. Tā ir šodiena un arī rītdiena,” saka Valts Ernštreits, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors.

Pirmā novada robežzīme uzstādīta pirms dažām nedēļām, taču svinīgo atklāšanu tā piedzīvo vien šobrīd. Talsinieku piemēram sekos Ventspils novads, kas savu zīmi Lībiešu krastā plāno izvietot jau šogad. Tārgales pagasta pārvaldes vadītājs Mārcis Laksbergs: “Tas ir svarīgi visiem mums. Ir jāapzinās savas saknes. Tikai tad var būt spēcīga sabiedrība un valsts. Un šādā veidā mēs vēl turpinām stiprināt līvu kultūrtelpu.”

Pēc birokrātiskās cīņas lībieši pirmo ceļazīmi uzskata par pieminekli pārmaiņu brīdim Latvijas domāšanā un savu sakņu novērtēšanā. Viņiem nozīmīgi, ka lībiešus kā otru pamattautu novērtē Valsts prezidents Egils Levits, kurš izvēlējies būt klātesošs zīmes atklāšanā. “Ja mēs braucam cauri Lībiešu krastam, redzot lībiešu valodā zīmes, uzreiz mēs padomāsim arī, cik daudzveidīga ir latviešu nācija un cik interesanta un dziļa ir tās kultūra un vēsture.”

Šogad sākusies vēsturisko zemju likuma īstenošana, kas nozīmē, ka arvien vairāk zīmju parādīsies gan Latgalē, gan Lībiešu krastā, kas atrodas aptuveni 70 kilometru garumā no Ventspils novada Ovīšiem līdz Talsu novada Ģipkai. 

Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aldis Pinkens min, ka pašvaldība Lībiešu krastā divās valodās varētu izvietot arī iestāžu plāksnes.