Nelikumīgu drona uzlidojuma dēļ lidosta “Rīga” uz laiku spiesta pārtraukt darbu, kā rezultātā tika ietekmēta trīs gaisa kuģu nolaišanās un četru gaisa kuģu pacelšanās. Kāds sods tiks piemērots? Vai Latvijā ar dronu skaita pieaugumu ir bažas par apkārtējo drošību?
Vakar Rīgas lidostā, kad lidmašīna veica piezemēšanos, pilots pamanīja 200 metru attālumā lidojošus divus dronus. Rezultātā tika apturēti lidojumi uz pusstundu. Šobrīd tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process. “Nebijis gadījums. Protams, pietiekami reti tas notiek, kad jāslēdz lidostas darbība, bet arī tas rada bažas, zināmā mērā arī nebijis gadījums, kad nav viens drons, bet divi. Šobrīd ir grūti spriest, vai tā ir apzināta rīcība vai provokācija, vai vienkārši tā tas ir sagadījies,” saka Māris Gorodcovs, Civilās aizsardzības aģentūras direktors.
Maksimālais atļaujamais dronu lidojuma augstums ir 120 metri. Lidostas teritorijā – 50 metri. Abi pārkāpēji bija uzlidojuši 300 metru augstumā. Nākotnē plāno aprīkot ar speciāliem radariem lidostu “Rīga” un Liepājas lidostu. Civilās aizsardzības aģentūras direktors Māris Gorodcovs ReTV Ziņām atzīst - šāda situācija vairs neatkārtosies, jo nākamreiz spēsim ātrāk noreaģēt. “Mums dažādu institūciju iestāžu rīcībā jau ir nepieciešamais aprīkojums gan, lai detektētu, lai arī piespiedu nosēdināšanu veiktu, arī identificēta, no kurienes tiek pilotēta un vadīta, arī aizturēt vainīgos. Mērķtiecīgi to darīt vairs nav iespējams, bet tāds gadījums ir negaidīts.”
Lidmašīnas tiek projektētas tā, lai izturētu sadursmi ar putnu, proti, lidojuma gadījumā ietriecoties putnam lidmašīnā, neradītu lielus bojājumus. Kas attiecas uz droniem, sekas var būt pat katastrofālas. “Drons ir bīstams ar to, ka pretēji putnam, it īpaši viņa akumulators, ir ar augstu blīvumu – ciets. Pie sadursmes ar lidmašīnas korpusu viņš ne tikai izraisa bukti vai ielocījumu, bet tas spēj caursist apšuvumu un sadragāt gan spārnu vai filazāžas iekšējo struktūru, kur ir dažādas ierīces izvietotas, dažādas sistēmas, kas jau var reāli jau radīt katastrofālas sekas,” stāsta Māris Gorodcovs.
Latvijā ir 2105 sertificēti dronu vadītāji, 2359 ir ekspluatanti, kas uzņemas atbildību par lidojuma izpildi. Kā arī 122 pilotiem ir izsniegtas īpašas atļaujas speciālajās vietās. Interneta veikals “GpsPro.lv” ir novērojuši, ka, līdz ko iestājās Latvijā pandēmija, cilvēki biežāk ir sākuši pirkt dronus - vidēji mēnesī tiek pārdoti 40 droni. “Pusprofesionāli droni, kas cilvēkiem ļoti interesē - ar kameru, stabilizāciju, lai tas atgriežas atpakaļ. Uz tiem popularitāte vēl izauga, nekā iepriekš uz rotaļlietām, jo cilvēkam gribas, viņš pamēģināja tās palaist, tagad viņš grib normālu dronu paņemt. Tie cilvēki, kas ir tās vidējās klases. Viņam nav ko darīt, viņš grib apskatīt, kas ir kaimiņos. Protams, tie ir paši bīstamākie lietotāji,” saka Dmitrijs Salatkovs, veikala “GpsPro.lv” galvenais pārdošanas menedžeris.
Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas valdes loceklis Māris Krievs ReTV stāsta, - ja tiks sodītas personas, kuras nelikumīgi veica lidojumu pie lidostas, būs mācība arī citiem dronu pilotiem, kuri nespēj ievērot noteikumus.
Personai sods par drona lidojumu aizliegtajā teritorijā ir no 150 eiro līdz 1000 eiro, juridiskai personai - no 500 līdz 2500 eiro, kā arī krimināllikumā ir paredzēta atbildība par satiksmes traucējumiem, kas paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, naudas sodu, piespiedu darbu vai īslaicīgu brīvības atņemšanu.
