Līdz 2030. gadam būtiski jāpaaugstina ēku energoefektivitāte

Lai sasniegtu klimatneitralitāti, līdz 2030. gadam daudzdzīvokļu ēkām būtiski jāsamazina enerģijas patēriņš, ko var panākt, veicot renovāciju. Kopš pagājušā gada, kad maksa par komunālajiem pakalpojumiem daudzviet gandrīz vai dubultojās, interese par māju atjaunošanu palielinājusies, tomēr baida pieaugošās būvniecības izmaksas un celtnieku darba kvalitāte.

Lielāku uzmanību ēku energofektivitātei iedzīvotāji sāka pievērst pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kad kļuva pieejama Eiropas fondu nauda. Šādu izvēli pirms desmit gadiem izdarīja arī Brīvības bulvāra 28. nama iedzīvotāji Jelgavā. ReTV uzrunātie dzīvokļu īpašnieki teic, ka ieguvumi noteikti esot. “Pirmkārt, jau vizuāli uzlabojās izskats, otkārt, arī finansiāli izdevīgi, jo rēķini par apkuri ir krietni mazāki. Jau tas, ka radiatoriem ir alokatori, mēs varam regulēt pēc vajadzības. Tad tu maksā attiecīgi tik, cik patērē,” saka renovētas mājas iedzīvotāja Ingrīda.

Renovējot ēku, sakārtotas arī komunikācijas, vēl līdz šim brīdim viss esot kārtībā. Tomēr pašu renovācijas procesu gan iedzīvotāji atceras nelabprāt. “Pārdzīvot renovāciju savā dzīvoklī, kad to dara ne tevis nolīgtie meistari, bet nezināmi, ir ļoti grūti. Ziniet, tas bija kā indiāņu iebrukums,” saka renovētas mājas iedzīvotāja Lada.

Ceļā uz klimatneitralitāti ēku renovācijai gan nāksies pievērsties aizvien vairāk. Līdz 2030. gadam esošajām dzīvojamajām mājām energoefektivitātes skalā no “A” līdz “G”, kas norāda uz enerģijas patēriņu, jānodrošina vismaz “E” klasi. NVO “Ēku birojs” ilgtspējības un ietekmes jaunākais analītiķis Kirils Gončarovs: “Situācija ar ēku atjaunošanu ir pietiekami slikta. Pēc mūsu aprēķiniem, tikai apmēram 800 ēkas tika renovētas par šo visu periodu no gandrīz 40 000, kas ir Latvijas ēku fondā.”

Pēc publiski pieejamās informācijas, renovācijas izmaksas ir krietni pieaugušas un pašreiz sasniedz aptuveni 400 eiro par kvadrātmetru. Tas arī ir viens no iemesliem, kas daudzus attur teikt “jā” renovācijai.

Lai mudinātu iedzīvotājus neatlikt lēmumu par ēku atjaunošanu, sniegtu vairāk informācijas, desmit vietās Latvijā viesosies “Energoefektivitātes telts”, kuras pārstāvji teic, ka, neraugoties uz būvniecības izmaksu pieaugumu, šis esot īstais brīdis pievērsties mājas sakārtošanai. Gončarovs saka: “Manuprāt, pašreiz ir vislabākais laiks, īpaši balstoties uz to, kas notika šajā ziemā, arī tāpēc, ka vairāki projekti, kas tika pieteikti, pēc tam atteicās, tad joprojām ir pietiekami daudz finansējuma, ko var piešķirt, lai nosegtu daļu no izdevumiem.”

NVO “Ēku birojs” politiskais analītiķis Anastasija Komaiha pauž: “Šis ir labs laiks, jo ģeopolitiskā situācija ir tāda, kāda ir, un es domāju, ka jebkurš cilvēks Latvijā zina, cik lieli ir komunālie pakalpojumi. Pa vienu gadu komunālo pakalpojumu cenas palielinājās par 99%. Respektīvi, tas ir divreiz vairāk.”

Jaunajā plānošanas periodā energoefektivitātes uzlabošanai no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda pieejams finansējums 57,2 miljoni eiro, kas paredzēts aptuveni 170 ēku atjaunošanai.