Līdz nākamā gada beigām ieviesīs bioloģisko atkritumu apsaimniekošu

Bioloģisko atkritumu apsaimniekošana ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Turklāt - jo ilgāk sistēma netiek ieviesta, jo ilgāk iedzīvotājiem tiek atņemta iespēja par atkritumiem maksāt mazāk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) gan saka, ka process notiek, sistēmu ir paredzēts ieviest līdz nākamā gada beigām.

Ja sākotnēji bija plānots, ka bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma pilnā apmērā sāks darboties jau ar pagājušo gadu, tad tas atlikts līdz nākamā gada beigām. Kopš pērnā gada sākuma to sāka ieviest Pierīgā, uzstādot speciālus konteinerus un atkritumu poligonā “Getliņi” darbību uzsākot arī bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcai. Pārējā Latvijas teritorijā tas vēl ir procesā. Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins: “Dara bažas, ka šī sistēma tiešām šobrīd neattīstās tādos tempos, lai būtu droša pārliecība, ka nākamā gada beigās viss strādās. Lai tā sekmīgi strādātu, ir vispirms atkritumi jāsašķiro atkritumu radītājiem, jāatšķiro no kopējiem atkritumiem. Tad ir sekmīgi tie jāpārstrādā, veidojot biogāzi vai kompostu, visbeidzot ir jānosaka, kur saražoto gala produktu, piemēram, kompostu var izmantot.”

Valsts kontrole savā revīzijā aplēsusi, ka, pārliekot termiņu uz 2023. gada beigām, Latvijas iedzīvotāji nevarēs samazināt savus rēķinus par kopumā 16,5 miljoniem eiro. Satrauc arī tas, ka, ja līdz nākamā gada beigām sistēma netiek ieviesta, no kopējiem atkritumiem atdalot bioloģiskos un tos arī pārstrādājot, Latvijai tas var draudēt ar sankcijām par Eiropas Savienības kopējo prasību neizpildīšanu. VARAM gan uzskata, ka bažām nav pamata. “Ja tiek teikts, ka ieviešam lēnām šo sistēmu, tad vēlreiz uzsvēršu, ka beigu termiņi ir 2023. gada 31. decembris. Kā reģionā rūpnīcas sāk darboties, tā ir spējīgs sākt arī šo dalīto vākšanu. Protams, papildus tam ir arī pašvaldībām jāstrādā pie iedzīvotāju informēšanas, lai iedzīvotāji saprastu, kādas būs izmaiņas, kāpēc un ko viņiem atšķirot, kur, ko likt, kādā veidā tas tālāk tiks apsaimniekots,” saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Plānots, ka, neskaitot rūpnīcu Getliņos, tādas reģionos būs vēl piecas. Tiek rēķināts, ka tās tiks pabeigtas laikā. Kā ReTV stāsta Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “ZAAO”, tāda top arī poligonā “Daibe”. Tomēr uzņēmuma vadītājs Gints Kukainis piebilst, ir nianses, par kurām būtu nepieciešama lielāka skaidrība. Piemēram, par bioloģisko atkritumu savākšanu, jo jebkurš nobrauktais kilometrs maksā naudu. “Ja jūs dzīvojat, piemēram, Valmierā, obligāti ir jānodrošina dalītās bioloģijas savākšanas iespēja, jūs atbrīvotos no atkritumiem. Jautājums rodas, vai jums, dzīvojot, piemēram, Ipiķos, viensētā meža malā, arī ir jānodrošina dalīti vākta bioloģijas savākšana ar konteineru? Vai tomēr tiek radīta iespēja kompostēt, darāt to savā viensētā?”

Tāpat jāsaprot, kad sāks darboties pārstrādes rūpnīcās, kādam tad būs jābūt šim pārstrādātajam materiālam un kur tos likt - rekultivāciju projektos, ceļmalās, radot kādu jaunu produktu, audzējot kādas enerģijas kultūras. Par mājkompostēšanu VARAM ReTV skaidro - to neviens neplāno aizliegt, nosacījumi tai ir padarīti skaidrāki. Tāpat darbs norit pie citu jautājumu sakārtošanas, ir arī vairāki Valsts kontroles ieteikumi, kas tiks un jau tiek ņemti vērā, piemēram, strādājot pie bioloģisko atkritumu beigu stadijas noteikšanas.