Līdz rudenim cer izdomāt, kur rast finansējumu "Rail Baltica" projektam

Valdība otrdien pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Vienlaikus ministri bija vienisprātis, ka Latvijas prioritātei pirmajā ieviešanās kārtā ir jābūt pilnvērtīgai Rīgas integrācijai. Tādēļ valdība lēma, ka nepieciešams meklēt risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā.

"Ir skaidrs politiskais uzstādījums, ka Rīgai ir jābūt," pauda Siliņa, vienlaikus piebilstot, ka šim uzstādījumam ir arī savi izaicinājumiem, kuriem jāmeklē risinājumi. Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) šobrīd uzdots noskaidrot vides ietekmes novērtējumu, jo pagaidām ministriem nav skaidrības par sanāciju naftas produktu piesārņotajā posmā no Salaspils uz Rīgu.

Kā skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), pirmās kārtas risinājumā paredzēts savienojums ar Rīgu, jo vislielākā pasažieru plūsma "Rail Baltica" līnijā ir sagaidāma starp galvaspilsētas centru un Rīgas lidostu. Tāpat viņš akcentē, ka ir svarīgi nodrošināt ērtu lidostas sasniedzamību no kaimiņvalstīm, vienlaikus radot iespēju īsos lidojumus starp Baltijas valstu galvaspilsētām aizstāt ar ātrgaitas vilcienu satiksmi.

Otrs būtiskais diskusiju jautājums bija par finansējumu. Sēdē secināts, ka pilna tvēruma "Rail Baltica" projekta īstenošanai Latvijā būs nepieciešams lielāks investīciju apjoms, nekā sākotnēji plānots. Briškens atzina, ka pašlaik projekta īstenošanā izveidojies vairāku miljardu deficīts.

Izmaksu pieaugums primāri saistīts ar neprecīziem sākotnējiem pieņēmumiem un aprēķiniem, kas izrietēja no projekta skiču projektiem, kā arī ar projekta tvēruma izmaiņām. "Rail Baltica" izmaksas tiek lēstas 26 miljonu eiro apmērā par kilometru. Pētījumi liecina, ka līdzīgiem ātrgaitas dzelzceļa projektiem Eiropā vidējās izmaksas par kilometru ir 24 miljoni eiro un var sasniegt līdz 35 miljoniem eiro par kilometru.

Ministri vienojušies, ka ir jāmeklē alternatīvi finansēšanas modeļi. Briškens piedāvā skatīties uz nākamajām daudzgadu budžeta sarunām. Ja tiks saglabāts Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, tad varētu pretendēt arī uz Eiropas finansējumu. Tāpat tiek izskatīta iespēja par privāto un publisko partnerību un citiem modeļiem. Siliņa gan uzsvēra, ka tās visas ir tikai idejas un par finansēm valdība lems līdz 30.septembrim.

Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka, lai samazinātu būvniecības izmaksas pirmajā kārtā līdz 2030.gadam, plānoto divsliežu ceļa vietā tiks izbūvēts viens sliežu ceļš "Rail Baltica" pamattrasē, taču visa saistītā infrastruktūra, kā arī satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu ar otru sliežu ceļu. Tāpat vienkāršots tehniskais risinājums paredzēts abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam.

SM sadarbībā ar AS "RB Rail" un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) turpinās darbu pie projekta izmaksu optimizācijas, līdz 30.jūnijam informējot valdību par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas būvniecības progresu, būvniecības pabeigšanai nepieciešamo finansējumu un neattiecināmo izmaksu segšanu.

Tāpat SM sadarbībā ar AS "RB Rail", EDzL un Finanšu ministriju līdz 2024.gada 30.septembrim iesniegs MK "Rail Baltica" projekta ilgtermiņa finansēšanas plānu, sagatavojot priekšlikumus projektam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai no dažādiem finansējuma avotiem, lai neradītu negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta deficītu.

Vienlaikus valdība atbalstīja "Rail Baltica" centralizēta pārvaldības modeļa ieviešanu un Latvijas vadības grupas izveidi līdz 1.jūlijam, lai stiprinātu SM funkcijas un iesaisti projekta stratēģisko un finanšu jautājumu plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā, kā arī projektu risku vadībā un iesaistīto pušu sadarbības koordinācijā. Vadības grupu vadīs SM valsts sekretāra vietnieks "Rail Baltica" jautājumos sadarbībā ar citu līdzatbildīgo institūciju un ministriju pārstāvjiem. Papildus šī mērķa sasniegšanai SM izstrādās un iesniegs MK priekšlikumus grozījumiem projekta īstenošanas likumā līdz šī gada 1.septembrim.

Tāpat plānots stiprināt MK lomu, nosakot, ka lēmumi saistīti ar "Rail Baltica" projekta tvērumu, ieviešanas plāniem un to izmaiņām, kā arī projekta ieviešanai nepieciešamo finansējumu, tostarp valsts budžeta līdzfinansējumu tiek pieņemti MK.

MK lēma arī par nepieciešamību līdz 2024.gada 31.decembrim iesniegt priekšlikumus "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības uzlabošanai, attiecīgi paredzot arī projekta iekļaušanos kopējā Latvijas dzelzceļa ekosistēmā. Tāpat MK lēma, ka SM jāturpina sarunas par infrastruktūras pārvaldības uzlabošanu ar Lietuvu un Igauniju.

Briškens, komentējot savu atbildību par projekta virzību, norādīja, ka viņš būtu vēlējies, lai tā ir ātrāka, bet ministrs "respektējot to ātrumu, kādā katrs resors savos ietvaros spēj izvērtēt". Bez tam SM šobrīd ir sākusi pagātnes dokumentu atslepenošanu, kā arī plāno atslepenot savu informatīvo ziņojumu, lai dotu iespēju sabiedrībai, žurnālistiem un tiesībsargājošajām iestādēm "izdarīt secinājumus par pagātni", teica ministrs.

"Mana atbildība bija no 15.septembra šos jautājumus sagatavot un virzīt valdībā. Mana atbildība ir informēt un izglītot ministrus par šiem procesiem - lai ir pilna izpratne par mūsu prioritātēm," teica Briškens. 

Siliņa uz to reaģēja, norādot, ka satiksmes ministra uzdevums ir "ne tikai virzīt, bet virzīt kaut ko tādu, ko MK var akceptēt". 

"Es līdz galam šajā projektā vēl neredzu pārvaldību," atzina premjerministre.

Kā ziņots, starptautiskās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 6,4 miljardus eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, pirmdien žurnālistiem sacīja izmaksu un ieguvumu analīzes veicēja, kompānijas "Boston Consulting Group" pārstāvis Čaba Bakošs.

Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.


Foto: ReTV