Kas šobrīd notiek Lielstraupes pilī? Šis jautājums ieinteresēja mūsu kolēģus, kuriem ikdienā nākas braukt tai garām. Pavisam drīz, decembrī, būs jau arī četri gadi, kopš pili atstāja Straupes narkoloģiskā slimnīca. Jāteic, aina, kuru pilī ieraudzīja mūsu filmēšanas grupa, maigi sakot, ir bēdīga. Iemesls – vēl arvien nesakārtotas īpašuma tiesības.
Kad pirms četriem gadiem Lielstraupes pili atstāja Straupes narkoloģiskā slimnīca, viens no iemesliem to pamest bija arī tas, ka atsevišķas ēkas daļas ir avārijas stāvoklī.
Rudīte Vasile, kurai uzticēta pils uzraudzīšana, ved uz jumta daļu, kas šobrīd ir visproblemātiskākā. “Te ir gadu gadiem tecējis ūdens, tā kā var redzēt, ka stāvbūve, visas ārsienas ir bojātas, pašlaik ar jumta lāpīšanas metodi mēs esam novērsuši tālāku bojāšanos, bet šis ir viens no tiem stūriem, kuriem mums jāiet garām, elpu ievilkušiem. Būs vēl tādi. Nu šī ir telpa, kurā mēs nedrīkstam elpot, jo te kuru katru brīdi var iebrukt, tas var būt vesels mājas stūris.”
Jumta problēmas ir nokļuvušas arī līdz pirmajam stāvam, kur griestos jau visai draudīgi apmetums signalizē par to, ka drīz te arī var būt līdzīga aina. Jumts jau nav vienīgā problēma, kas šobrīd signalizē, ka pilij vajag nopietnākus remontdarbus. “Šī ir mūsu bēdu ieleja, jo aizsargsiena nobruka pagājušā gada augustā, bet, ja tā turpinās brukt, tad arī mūriem var rasties plaisas. Tie var arī tālāk brukt. Šobrīd ir tāds brīdis, kad skatāmies, kā ēka pārvēršas drupās. Vai tad tas ir tas, ko valsts grib?” saka Rudīte Vasile, Cēsu novada tūrisma speciāliste.
Tātad - šobrīd pils vēl arvien ir valsts jeb Veselības ministrijas (VM) īpašumā. Pils atslēgas, aizejot slimnīcai, tika nodotas Pārgaujas novada pašvaldībai pils uzturēšanai un pieskatīšanai, bet īpašuma tiesības tā arī netika nodotas. “Jau tagad esam ieguldījuši gandrīz 200 tūkstošus tikai uzturēšanai vien, tātad - apkurei, signalizācijai, jumta caurumu labošanai. Cik mēs varam tos caurumus labot, tas stāvoklis, ja pilī normāli neiegulda, kļūst tikai sliktāks,” saka Rudīte Vasile.
Pēc reģionālās reformas Lielstraupes pils ir Cēsu novada teritorijā, novads to būtu gatavs pārņemt. “Veselības ministrija vēlas nodot, Cēsu novada pašvaldība ir gatava pieņemt, bet Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai ir sava veida iebildumi pret nodošanas formu un metodi,” atzīst Rudīte Vasile.
Te jau arī sākas problēma. Kopā ar pili, ja tā var teikt, paketē ir vēl trīs īpašumi, arī bijusī Saulrītu skola. Šos īpašumus pašvaldība arī pārņemtu. “Šos trīs atlikušos īpašumus pašvaldība, visticamāk, varētu lemt par viņu atsavināšanu un iegūto līdzekļu ieguldīšanu Lielstraupes pilī,” saka Jānis Rozenbergs, Cēsu novada pašvaldības vadītājs.
Pārņemt visu īpašumu paketi pašvaldībai nav tik vienkārši, jo likumdošana to atļauj darīt tikai tad, ja pašvaldība var pierādīt, ka šie īpašumi ir nepieciešami tās funkciju veikšanai. “Šobrīd ir arī sagatavota vēstule novadam, ka īpašumus var nodot tikai pašvaldībai tās funkciju īstenošanai. Ja novads šādu piedāvājumu akceptē, tad sagaidām no novada informāciju, kādu pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai ir nepieciešams katrs no īpašumiem. Ja šādu informāciju mēs saņemsim, tad īpašumu nodošanas process tiks turpināts,” saka Agnese Jurevica, VM Resursu un īpašumu pārvaldības nodaļas vadītāja.
“Mēs arī piedāvājam, ja tas ir sarežģīti, lai valsts pārdod un nodod šo finansējumu pašvaldībai. Risinājumi ir. Galvenais, lai šī atsavināšana sasniedz to mērķi, ka šie līdzekļi nonāk šai pilij. Es teiktu, ka tie līdzekļi nebūs tik lieli, lai to attīstītu, tie būtu līdzekļi avārijas seku novēršanai,” pauž Jānis Rozenbergs.
Cēsu novada pašvaldībā pēc iespējas ātrāks šī jautājuma risinājums ir svarīgs arī tāpēc, ka jāstāda ir nākamā gada budžets un jāzina, vai tajā paredzēt līdzekļus arī Lielstraupes pilij.
