Šonedēļ Liepājas centrā apmeklētājiem durvis atkal ver tūrisma objekts - ekskursija “Siļķu brāķis”, kura šogad īpaši pielāgota vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem. Ekskursijas organizatori stāsta, ka šāda kultūras iespēja ir unikāla visā Baltijā. Latvijas Neredzīgo biedrība uzskata, ka cilvēkiem ar redzes traucējumiem paredzētu ekskursiju apjoms valstī pamazām pieaug, taču tūrisma un kultūras piedāvājuma attīstība cilvēkiem ar invaliditāti esot atkarīga no pašu iedzīvotāju iniciatīvas.
“Siļķu brāķi” ir sena zivju šķirošanas noliktava, kurā produkcija vēsturiski tika vesta no visas Eiropas. Pagājušajā gadā tā atvērta apmeklētāju ekskursijām, kurās interesenti var iepazīt zivsaimniecības attīstību Liepājā, kā arī uzzināt par seno tvaikoņu reisa Liepāja-Ņujorka vēsturi. Tas īstenots ar Liepājas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Projekta organizatori, veicot īpašu pētījumu, secināja, ka Latvijā kopumā ir aptuveni 12 tūkstoši vājredzīgu un neredzīgu cilvēku, un arī Liepājā viņu ir gana daudz, tāpēc tika pieņemts lēmums ekskursiju pielāgot arī šo cilvēku vajadzībām. “Šis ir process, šādas ekskursijas līdz šim nav bijušas, līdz ar to tas ir tāds unikāls gadījums, mācību process. Uz katru ekskursiju mēģinām uzaicināt kādu neredzīgu, vājredzīgu cilvēku, jautājot viedokli - ko vajag pielāgot?’’ saka Ieva Kolosova, projekta autore.
Paši ekskursijas dalībnieki - cilvēki ar redzes problēmām - stāsta, ka ir ļoti apmierināti ar radīto tūrisma objektu, jo neesot daudz vietu, kur tik plaši un detalizēti iepazīt vēsturi tikai ar smaržu un dzirdi. “Par to tiek domāts arī pilīs, kad aiziet uz kaut kādām muižām, ir iespēja aptaustīt, protams, ne visu un ne visur. Cilvēki var palīdzēt neredzīgiem cilvēkiem, taču aci nekas nekad neaizstās,’’ saka Aigars, ekspozīcijas apmeklētājs.
“Vairāk ir pieejamāki šie muzeji cilvēkiem ne tikai ar redzes traucējumiem, bet arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Ir muzeji, kur par to domā, ir muzeji, piemēram, Mākslas muzejs, kur tas fiziski nav iespējams, jo gleznu nav iespējams iedot iztaustīt, kas tur uzzīmēts,” pauž Raimonds, ekspozīcijas apmeklētājs.
Šādi situāciju raksturo arī Latvijas Neredzīgo biedrība, kura norāda, ka pēdējo gadu laikā uzlabojoties vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, arī attīstās kultūras piedāvājums, piemēram, muzejos un tūrisma objektos. Biedrība norāda, ka šobrīd īsti neesot normatīvu dokumentu par to, kā jāiekārto dažādas ekspozīcijas neredzīgo vajadzībām, bieži vien paši cilvēki ar invaliditāti ir tie, kuru, iniciatīvu vadītas, kultūras iestādes pielāgo eksponātus.
Biedrība uzskata, ka ne tikai pašvaldību, bet arī valsts līmenī tiek domāts par kultūras un tūrisma objektu pielāgošanu neredzīgām personām, taču tas šobrīd notiekot tādā kā kampaņu un projektu veidā. Ja turpināsies šāda attīstības līkne, biedrība paredz, ka uz Latviju kā cilvēkiem ar invaliditāti draudzīgu valsti dosies arī vairāk ārvalstu tūristu ar redzes un kustību traucējumiem.
