Lietuvas jūras muzejs. Akvāriji

Ja viesojaties Lietuvā, Klaipēdā vai Kuršu kāpās, noteikti dodieties sasveicināties ar delfīniem, roņiem, pingvīniem un citiem jūras iemītniekiem. Vēsturiskajā Nērijas fortā esošais Lietuvas Jūras muzejs, akvārijs ar ekspozīcijām par kuģniecības vēsturi – komplekss, kas ļauj iepazīt jūras dabu un vēsturi, – kā arī blakus esošais delfinārijs aicina iepazīt noslēpumaino ūdens pasauli.

Katru gadu šeit viesojas vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju no Lietuvas un ārvalstīm. Patīkami, ka viesi no Latvijas veido pat 40% no ārvalstu tūristiem. Tas Lietuvas Jūras muzejam liek būt mūsdienīgam un dinamiskam, strādāt ar progresīvām metodēm un censties panākt harmoniju starp cilvēku un dabu, veidojot kompleksas ekspozīcijas.

Šoreiz iepazīstināsim ar akvārijiem!


Klinšainās piekrastes akvārijs

Klinšainās piekrastes akvārijā ūdens temperatūra ir aptuveni 15 grādi, un sāļums – 32 promiles. Bentiskām zivīm ir raksturīgs vēdera piesūceknis, ar kuru tās piestiprinās pie klintīm. 

Baltijas jūras un Ziemeļjūras klinšainajās piekrastēs dzīvo jūrasbullis. Tas izaug līdz 20 cm garš. Interesanti, ka bēguma laikā jūrasbullis var elpot gaisu. Pārtiek no vēžveidīgajiem, gliemjiem un mazām zivīm. Rievotā lūpzivs dzīvo Baltijas jūras rietumu un Ziemeļjūras klinšainajās piekrastēs. Izaug līdz 20 cm. Interesanti, ka tēviņi nārsta laikā aizsargā teritoriju. Barojas ar vēžveidīgajiem un gliemežiem. Atlantijas okeāna austrumu klinšaino sēkļu paisuma-bēgumā zonā ir izplatīta dzeloņzivs. Zem mitrām aļģēm tā vairākas stundas var dzīvot bez ūdens un elpot gaisu. Interesanti, ka vairāku mātīšu nērstos ikrus sargā tēviņi. Savukārt akmens lūpzivs tēviņi būvē ligzdas no aļģēm. Šīs zivis dzīvo baros Ziemeļjūrā, izaug līdz 25 cm. Interesanti, ka zivs var mainīt dzimumu un ir hermafrodīts.


Akvārijs ar smilšainu dibenu 

Akvārija temperatūra ir 15 grādi, sāļums – 32 promiles. Saskaitiet, cik zivju ir akvārijā! Šeit apskatāmās zivis lieliski prot maskēties un labprāt ierokas smiltīs. Plekste ir dīvaina zivs ar asimetrisku, plakanu, ovālas formas ķermeni un acīm, kas atrodas vienā augšējā, parasti labajā, pusē. Plekstes, pielāgojoties gruntij, var mainīt ķermeņa krāsu. Neraugoties uz ķermeņa krāsu maskēšanos, plekstes spēj un labprāt ierokas smiltīs vai grantī, un tikai ar acīm, kas paceltas virs grunts, vēro apkārtni un potenciālo laupījumu. Tiek lēsts, ka pastāv 40 plekšu ģinšu un aptuveni 100 sugu. Mums zināmākās ir plekstes (butes) un jūras zeltplekstes. Tās ir ļoti līdzīgas, un atšķirt sugas nav viegli: plekstei sānu līnija ir raupja, bet jūras zeltplekstei – gluda. Plekstes ir bentiskas zivis, kas barojas ar bezmugurkaulniekiem un mazām zivtiņām. Mazas plastmasas daļiņas jūrā (no 0,1 µm līdz 5 mm), ko klasificē kā mikroplastmasu, tām ir īpaši bīstamas. Augsta blīvuma plastmasas daļiņas nogulsnējas uz grunts, kur tās norij dzīvnieki. Jo vairāk mikroplastmasas ūdenī, jo vairāk arī zivīs.


Vēžveidīgo akvārijs

Akvārija temperatūra ir 15 grādi, sāļums – 32 promiles. Lielākā daļa vēžveidīgo aizsargājas ar spīlēm, bet langusti – ar antenām. Langusts ir vēža un omāra tuvākais radinieks, tikai bez spīlēm – tas ir ēdams sārti violets jūras vēzis, kam priekšpusē ir cietas bruņas ar dzeloņiem. Dzeloņi sargā arī neparasti garās antenas, kas paredzētas, lai orientētos vidē un atbaidītu plēsējus. Ir aptuveni 100 langustu sugu. Tie visvairāk izplatīti tropu un subtropu joslu jūrās – Vidusjūras un Atlantijas okeāna piekrastē. Cilvēki tos ir lietojuši pārtikā jau kopš seniem laikiem. Parastais omārs izaug līdz 45 cm un sver 8 kg, bet karību dzeloņomārs sver līdz 1,5 kg. Langusts lien ārā no savas čaulas vidēji 3–4 reizes gadā. Tas ir atkarīgs no sugas un vecuma: tropu ūdeņos dzīvojošie langusti to dara biežāk, bet, jo vecāks, jo retāk.


Vairāk informācijas: www.muziejus.lt

Rakstu sagatavoja Lietuvas Jūras muzejs