Lietuvas jūras muzejs. Zivis

Ja viesojaties Lietuvā, Klaipēdā vai Kuršu kāpās, noteikti dodieties sasveicināties ar delfīniem, roņiem, pingvīniem un citiem jūras iemītniekiem. Vēsturiskajā Nērijas fortā esošais Lietuvas Jūras muzejs, akvārijs ar ekspozīcijām par kuģniecības vēsturi – komplekss, kas ļauj iepazīt jūras dabu un vēsturi, – kā arī blakus esošais delfinārijs aicina iepazīt noslēpumaino ūdens pasauli.

Katru gadu šeit viesojas vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju no Lietuvas un ārvalstīm. Patīkami, ka viesi no Latvijas veido pat 40% no ārvalstu tūristiem. Tas Lietuvas Jūras muzejam liek būt mūsdienīgam un dinamiskam, strādāt ar progresīvām metodēm un censties panākt harmoniju starp cilvēku un dabu, veidojot kompleksas ekspozīcijas.

Šoreiz iepazīstināsim ar zivīm!



Lietuvas upju zivis 

Lietuvas upēs dzīvo aptuveni 30 straumi mīlošu zivju sugu. Viena no šīm sugām ir grundulis. Dzīvo baros, tam patīk seklas, smilšainas vietas un tīrs ūdens. Zivs ir neliela, tās svars sasniedz 200 g, bet garums – 20 cm. Zivju mazuļi barojas ar zooplanktonu, vēlāk ar maziem bentosa bezmugurkaulniekiem. Interesanti, ka nobiedēts grundulis izdod čiepstošas skaņas. Ālanti dzīvo baros, tiem patīk lēna straume un atvari. Tie barojas ar kukaiņiem, gliemjiem un vēžveidīgajiem. Izaug līdz 70 cm un sver līdz 4 kg. Lietuvā barbe galvenokārt dzīvo Nemunā un Nerē. Izvēlas straujas vietas ar akmeņainu dibenu. Barojas ar bentosa bezmugurkaulniekiem, kurus var pamanīt ar jutīgajām “ūsām”. Garumā izaug vairāk nekā 1 m un sver aptuveni 12 kg. Svarīgi pieminēt, ka to ikri ir indīgi. Vimba dzīvo gan Baltijas jūrā, gan upēs. Pavasarī no jūras tā peld nārstot upēs, kur mazuļi dzīvo līdz rudenim, barojoties ar planktonu. Pēc tam peld uz jūru. Garumā izaug līdz 0,5 m un sver vairāk nekā 1 kg. 

A room with an aquarium

Description automatically generated



Baltijas zemūdens pļavu zivis

Adatzivs ir bieži sastopama Lietuvas piekrastē, dzīvo smilšainās piekrastēs, aļģu audzēs, līdz 20 metru dziļumā. Izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu piekrastē no Skandināvijas līdz Pirenejiem. Adatzivs ķermenis ir tievs un garš ar iegarenu astes daļu, riņķveidā klāts ar kaula plātnītēm, zaļgans vai brūngans ar tumšiem plankumiem. Izaug līdz 35 cm gara.

Nārsto pavasarī-vasarā, galvenokārt jūnijā-augustā. Interesanti, ka tēviņi mātīšu nērstos ikrus nēsā savā vēdersomā, līdz izšķiļas mazuļi. Mātītes ienērš ikrus tēviņiem vēderdaļā esošajā somā, kur attīstās embriji, un apmēram 4 nedēļas patveras izšķīlušies kāpuri. Somā ir kapilāru sistēma. Tiek uzskatīts, ka tā ir nepieciešama embriju attīstībai, un soma ir kā savdabīga placenta. Kāpuru ķermenis ir ļoti tievs, pavedienveidīgs, 7–11 mm garš.

Barojas ar vēžveidīgajiem, retāk ar zivju kāpuriem. Saimnieciskas nozīmes nav. Izmanto ēsmai. Mierīgos laikapstākļos bieži tās var noķert Palangas pludmalē ar dukuru.


A fish tank with rocks and plants in it

Description automatically generated



Stores – iznīkstošas zivis

Stores ir iespaidīgas zivis. Tās var izaugt līdz vairākiem simtiem kilogramu. Pasaules kuriozu sadaļā arvien var atrast ziņas par kaut kur Ķīnā notvertu 500 kg smagu stori. Pasaules ūdeņos esot 26 storu sugas, kas atšķiras pēc svara, vecuma un izskata. Šie ūdens milži ar savām kaula plātnēm klāto ķermeni vēl pavisam nesen par savām mājām sauca arī Baltijas jūru.

Stores peldēja nārstot uz Nemunu un Neri, meklējot strauju ūdeni un dziļumu. Jaunās zivis palikušas upēs līdz trešajai dzimšanas dienai, bet pēc tam tās devušās atpakaļ uz jūru. Atlantijas store nodzīvo līdz 100 gadiem, un pieaugušā vecumā var svērt 200–400 kg. Šī zivs ir plēsoņa, barojas ar mazām zivtiņām un bentosa dzīvniekiem.

Atlantijas store Lietuvas Sarkanajā grāmatā tika iekļauta 1989. gadā. Tiek uzskatīts, ka tai ļoti nepatika upju un piekrastes ūdeņu piesārņojums, saceltie aizsprosti upēs, intensīva zveja un zvejas tīkli. Dažādu valstu zinātnieki jau vairākus gadus cenšas atjaunot storu populāciju Baltijas jūrā – audzē šīs zivis un vēlāk ielaiž tās Vācijas, Lietuvas, Polijas, Latvijas un citu valstu plašajos ūdeņos. 

Lietuvas Jūras muzejā stores varat apskatīt, ejot pa 25 metrus garu akrila tuneli. Vairāk nekā divus metrus garās stores šeit ieradās ar speciālu lidmašīnas reisu no Volgas ietekas. Baseinā peld divu sugu stores – krievu stores un belugas. Krievu stores ir Melnās jūras, Azovas jūras un Kaspijas jūras iemītnieki. Tās var izaugt līdz aptuveni diviem metriem, svērt vairāk nekā 100 kg un nodzīvot līdz 50 gadiem. Belugas dzīvo turpat, bet izaug daudz masīvākas – līdz 7 metrus garas, sver aptuveni 1500 kg un dzīvo vairāk nekā 100 gadu. Tām ir liela mute, barojas galvenokārt ar zivīm. Ginesa rekordu grāmatā beluga ir reģistrēta kā dārgākā zivs pasaulē, jo tās melnie ikri ir visvairāk novērtētie no visām pasaulē sastopamajām storēm.




Vairāk informācijas: www.muziejus.lt

Rakstu sagatavoja Lietuvas Jūras muzejs