LSBA: pašvaldībām jānovirza arī daļa nodokļa no interaktīvām azartspēlēm

No azartspēļu nodokļa pašvaldības šobrīd saņem vien 5%, kas, pēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas domām un arī sarunām ar pašvaldībām, ir viens no iemesliem, kāpēc tās pēdējā laikā tik sparīgi izrāda vēlmi ierobežot azartspēļu darbību savā teritorijā.

Asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks ReTV Ziņām saka: būtībā pašvaldības nav ieinteresētas, lai šāds bizness būtu pašvaldībā, jo nekādu labumu no tā jau negūst. “Piemēram, pagājušā gadā, kad jau bija pandēmija un nozare praktiski nestrādāja, nozare nodokļos samaksāja 67 miljonus eiro. Tas ir tikai par desmit miljoniem mazāk, nekā bija 2019. gadā, kad viss vēl bija labi, kad viss bija kārtībā. Mēs kā nozare vienmēr esam uzskatījuši, ka vismaz 50% būtu jāaiziet no azartspēļu nodokļa pašvaldībām - konkrētajās vietās, kur atrodas šīs spēļu zāles vai kazino.”

Pēdējo divu gadu laikā ierobežojumu dēļ spēļu zāles bija slēgtas gandrīz 12 mēnešus, taču tas nenozīmē, ka azartspēles nespēlē. Spēlē internetā, tāpēc, asociācijasprāt, būtu jādomā arī par daļu nodokļa novirzīšanu pašvaldībām no interaktīvām spēlēm. “Arī tagad ar pašvaldībām esam runājuši, ka šī ir tā lieta, kur varam likt kopā spēkus, lai runātu ar Finanšu ministriju un valdību par to, ka tāds mērķis ir, lai, piemēram, ne uz nākamā, bet aiznākamā gada budžetu varam panākt izmaiņas, kas būtu tomēr tādas loģiskākas,” norāda Arnis Vērzemnieks.

Vai un kā azartspēļu pārstāvji spēs lobēt savas intereses valsts un pašvaldību līmenī, ir nākamā gada stāsts, bet plašāk par šo biznesu un pašvaldību cīņu pret to stāstīsim rīt ReTV Ziņās septiņos, kas būs veltīts gada lielo notikumu apskatam.

 

Foto: Freepik