“Man nav cenzētu vārdu,” saka Kuldīgas Svētās Annas baznīcas mācītājs, zemessargs un Zemessardzes kapelāns Mārtiņš Burke-Burkevics, lai raksturotu Krievijas agresiju un zvērības Ukrainā. Sniedzot savu artavu, viņš jau trešo reizi cilvēku ziedotās lietas Ukrainā nogādā pats. Šai reizē atpakaļ uz Kijivu viņš palīdz nokļūt arī kādam bēglim, kurš Latvijā no kara paglāba sievu un mazmeitiņu, bet nu izlēmis atgriezties un palīdzēt savai dzimtenei uz vietas.
Kuldīgas Svētās Annas un vēl trīs mazāku draudžu mācītāju Mārtiņu Burki-Burkevicu sastopam īsi pirms izbraukšanas uz Kijivu baznīcas pagalmā. Mašīnā jau saliktas lietas, kuru galamērķis ir kalpot un palīdzēt cilvēkiem Kijivā – tā kā tur ir daudzas jaunās māmiņas, kuru bērniņi kara šausmu dēļ dzimuši priekšlaicīgi vai viņām no lielajiem uztraukumiem ir pazudis piens, tad mašīnā ir zīdaiņu pārtika, apģērbs, higiēnas preces, konservi pieaugušajiem, kā arī lietas vīriem, kas darbojas teritoriālajā apsardzē. Šī jau būs trešā reize, kad Mārtiņš dodas uz Ukrainu. Šoreiz vistālāk. “Visu laiku jāpatur prātā, ka esi tikai cilvēks, ka tavs resurss ir tik, cik tas ir. Jūtot, ka ir vilkšana uz miegu, stājies nost, paguli, izstaigājies, atpūties, tad tu pucē tālāk,” saka Mārtiņš Burke-Burkevics, Kuldīgas Sv. Annas draudzes mācītājs.
Iepriekšējās reizēs ceļā uz Ukrainu Mārtiņa sabiedrotais bija Igors Šuļgins no Kijivas, kurš uz Latviju no kara ar savu sievu un mazmeitiņu atbēdzis jau marta sākumā un dzīvoja Ventspilī. Lai arī vecuma dēļ Igors drīkst atrasties ārpus Ukrainas, viņš neslēpj - naktīs nevarot aizmigt, īpaši pēc Krievijas pastrādātajām šausmām Kijivas piepilsētās, tāpēc izlēmis doties atpakaļ uz Ukrainu, tieši Kijivu, pavisam, bet Mārtiņš piekritis palīdzēt Igoram tur nokļūt. “Tagad vēlos palikt, tomēr tur ir smaga situācija. Visu laiku roka sniedzas pēc telefona. Labāk tur. Man būs mierīgāk. Ja neizdosies karot, tad kaut kur, piemēram, ārkārtas situāciju ministrijā, tagad ļoti vajadzīgas rokas brīvprātīgajā kustībā. Līdzās ir Buča, Irpiņa, Borodjanka, visas šīs pilsētas. Tās tak tagad ir sagrautas, galējā situācijā tāds darbs, es sevi tā redzu. Tagad nav līdz biznesam. Esmu uzņēmējs, bet tagad ne līdz tam,” uzsver Igors Šuļgins, bēglis no Kijivas.
Kuldīgas Sv. Annas draudzes mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics: “Tā krievu pasaule ir briesmīga. Tur nav nekā skaista, viņi acīmredzot grib, lai visi jūtas tā, kā jūtas viņi - bez cenšanās padarīt savu pasauli skaistāku. Cenšanās visu pasauli padarīt tādu, kāda ir viņu pasaule - tā ir briesmīga, tā ir riebīga, tā ir pretīga. Nav cenzētu vārdu.”
Uz Ukrainu Mārtiņš ved arī vairākus personīgus sūtījumus. Tā, piemēram, Lidija, kura šobrīd ar abām meitām dzīvo Kuldīgā, nodod sūtījumu vīram. Kāda mamma, kas pajumti radusi Jelgavā - paciņu savam dēlam, bet no Kijivas uz Latviju Igora mazmeitai ceļos mūzikas instruments bandura, jo viņa apmeklē Ventspils mūzikas skolu, bet Lidijas meitām - uz gultas palikušās mīļlietiņas, par kurām joprojām viņas ļoti uztraucas.
#SIF_NVZ2022
