Madonas un Varakļānu novadi slēgs sadarbības līgumu

Madonas novada pašvaldība saņēmusi Varakļānu novada pašvaldības priekšlikumu sadarboties autonomo funkciju veikšanā. Kā īpaši būtisku sadarbības līguma punktu abu pašvadību vadītāji izceļ nepieciešamību veidot pašvaldības policiju. Taču ne mazāk svarīga ir sadarbība izglītības, kultūras un sporta jomā, kā arī citās, kurās faktiski jau sen Madona un Varakļāni īsteno kopīgus plānus. Jāatgādina, ka pēdējās novadu reformas laikā bija daudz diskusiju par Varakaļānu piederību - bija iecerēts to pievienot Rēzeknes novadam, savukārt varakļānieši vēlējās būt pie Madonas, līdz lieta nonāca arī Satversmes tiesā. Šobrīd Varakļāni turpina pastāvēt paši par sevi. 

Abu novadu līguma projektā paredzēta plaša sadarbība izglītībā, kultūrā, sportā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā un citās. Līgums ir turpinājums daudzgadīgai abu pašvaldību sadarbībai, saka Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. “Mēs esam kaimiņu pašvaldības, esam tādas jau vienmēr bijušas, ļoti draudzīgi sadarbojamies dažādās jomās. Tāpēc radās doma kopīgu līgumu noslēgt, lai dokumentētu šo jau reālo sadarbību, jo šobrīd aktualitāte ir pašvaldības policijas izveide, kuru mēs plānojam veidot, un Varakļāniem kā nelielam novadam te būtu interese sadarboties.” 

Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs saka: “No 2024. gada 1. janvāra jaunajā Pašvaldību likumā paredzēts, ka obligāta ir pašvaldības policija. Šis regulējums man personīgi gan nešķiet ļoti pareizs, bet ja nāksies to pildīt, tad viena novada ietvaros šī funkcija noteikti ir par plašu un nav adekvāti izpildāma.” 

Jāatgādina, ka abi novadi cerēja apvienoties administratīvi teritoriālās reformas (ATR) laikā, taču atbildīgās ministrijas plānos bija Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam. Satversmes tiesa to atzina par valsts pamatlikumam neatbilstošu. Agrākā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova atgādina, ka citos gadījumos ar iebildumiem pret administratīvi teritoriālo reformu Satversmes tiesā vērsās pašvaldību vadības, bet Varakļānu lietā – iedzīvotāji. “Varakļānu gadījumā iedzīvotāji bija savākuši ziedojumus advokātam, lai vērstos Satversmes tiesā. Viņi bija noturējuši nobalsošanu, kurā skaidri bija pateikuši, ka grib būt kopā ar Madonu, jo viņiem jau gadu desmitiem ir šīs saites, visa infrastruktūra, viņi ir pieraduši, zina, kur Madonā kuru iestādi meklēt utt.”

Rezultātā Varakļāni netika pievienoti Rēzeknei, taču arī Madonai ne, līdz ar to turpina pastāvēt kā atsevišķa teritoriālā vienība un Satversmes tiesas spriedums nav izpildīts. Osipova saka: “Protams, VARAM tas ir jāvirza, jaunajai Saeimai tas ir jāatgādina, ka šis jautājums līdz galam nav atrisināts.”

Justs: “Satversmes tiesas spriedums daļēji ir izpildīts tajā brīdī, kad atcēla Saeimas lēmumu to pievienot Rēzeknes novadam. Protams, varbūt, dziļāk skatoties uz Administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un tās mērķiem, Varakļānu novads ir neliels un varbūt īsti neatbilst šiem mērķiem, ko izvirza ATR. Bet skatīsimies ar laiku, dzīvosim... Šobrīd Varakļānu novads dzīvo pašpietiekami.”

“Es domāju, ka diskusija Saeimā agrāk vai vēlāk atgriezīsies. Skatīsimies, kā lems šī Saeima. Varbūt jau nākamā... Grūti pateikt, vai šīs Saeimas darba kārtībā jautājums par Varakļāniem būs, vai tas būs uz kādu laiku atlikts vēl,” saka Lungevičs.

Saistībā ar šī un citu Satversmes tiesas spriedumu nepildīšanu jau agrāk izskanējušas bažas par tiesu varas vājināšanos un pat par konstitucionālo krīzi.