Divu bērnu mamma Inita vasarīgo laiku pavada pie Gaujas. Viņa ReTV Ziņām stāsta, ka bērnus nekad pie ūdens neatstāj bez uzraudzības un peldēties dodas tikai ar papildus drošības līdzekļiem.
“Acis nolaist nedrīkst, it kā klausos kursus, bet visu laiku skatos, acis nedrīkst nolaist. 14 gadīgi pusaudži, tad jau citādāk, bet, ja vēl 12 gadi, tad ir jāpieskata,” stāsta Inita.
Pērn vasaras mēnešos atpūta pie ūdens diemžēl traģiski beidzās 58 cilvēkiem. Neizdevās glābt arī piecas bērnu dzīvības. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ūdenslīdējs dalās pieredzē - tās ir vien dažas sekundes, kad vējš bez uzraudzības atstātu bērnu uz piepūšamā matrača iepūš tālu jūrā vai ezerā.
VUGD Valmieras daļas ugunsdzēsējs glābējs, ūdenslīdējs Raivis Indriksons saka: “Pēkšņi bļauj bērns, vējš uz otru pusi, bērns ir uz šī piepūšamā matrača lielā, pa vējam aiznes projām. Tajā brīdī bērns gan noleca un izgāja krastā.”
Tikmēr Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) ReTV stāsta - šogad jau četros gadījumos glābti piemājas dīķos nonākuši mazi bērni.
Operatīvie dienesti par skarbo statistiku ceļ trauksmi - bez uzraudzības atstāti bērni, alkohola lietošana pie ūdenstilpēm un savu spēku pārvērtēšana ir galvenie nelaimju cēloņi.
VUGD pārstāvis Raivis Indriksons: “Rodas panika, apjukums. Ja tā ir laiva, kas apgāžas, vai ziemā makšķernieki, vai otra lieta - savu spēju pārvērtēšana, kad izdomā peldēt pāri vietai un pietrūkst fiziskā.” “Bijusi pieredze, kad pieauguši cilvēki ākstoties filmē, ka it kā slīkst, taisa filmu, un reāli arī noslīkst. Nav nekādi joki,” tiek vēl piebilsts.
Operatīvie dienesti aicina vienmēr peldēties tikai labi pazīstamās ūdenstilpēs. Redzot slīkstošo, galvenais neapjukt, zvanīt 112 un nelaimē nonākušajam pamest kādu priekšmetu pie kā pieķerties, līdz ieradīsies glābēji.
