Energoresursu, minerālvielu un augu aizsardzības līdzekļu straujais cenu kāpums būtiski ietekmē arī graudu audzēšanas pašizmaksu. Ilgtermiņā tas ietekmēšot arī graudu kvalitāti. Visticamāk, mainīšoties ne vien maizes cena, bet arī kvalitāte.
ZS “Straumēni” saimnieks Ivars Stanga, kurš kopā ar brāli Dobeles novada Penkulē apsaimnieko 700 hektārus lauksaimniecības zemes, teic, ka par ražās daudzumu sūdzēties šogad nevarot. Saražotā produkcija tiekot eksportēta, bet pirms tam tā nonāk kaltē. “Straumēnos” jau pirms vairākiem gadiem uzbūvēta sava kalte, kas darbojas ar dīzeļdegvielu.
Kooperatīva “Latraps” valdes loceklis Ģirts Ozols stāsta, ka glābiņš esot tas, ka graudus izdevies nokult salīdzinoši sausus, nepārsniedzot bāzes mitruma rādītājus, kā arī naftas gāze, ar ko darbojoties vairums koopertīva kalšu. Tomēr arī naftas gāzes cena esot kļuvusi divas reizes dārgāka. “Tarifus palielinājām par 30%, kas nosacīti sedz energoresursu cenu pieaugumu. Jāsaka, nebijām ierēķinājuši darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas joprojām paliek nenosegts,” saka kooperatīva “Latraps” valdes loceklis Ģirts Ozols.
Kaltēšanas izmaksas gan esot tikai neliela daļa no ražošanas izmaksu kāpuma graudu audzētājiem. Lielāko daļu sastāda minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi. Ģirts Ozols: “Izmaksas ir ļoti kāpušas, vismaz trīs reizes. Ja minerālmēsli kādreiz sastādīja 20-30% no visām izmaksām, tad tagad jau būs tuvu pie 80%. Ir ļoti grūti, tas risks zemniekam paliek daudz nopietnāks, ka nākamais gads varētu būt ļoti problemātisks.”
Straujais izmaksu kāpums būtiski ietekmēs arī maizes cenu un sortimentu veikalos. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe saka: “Tas nozīmē, ka maizīte kļūs vēl dārgāka. Septembrī jau varēja redzēt, ka maize jau ir ievērojami dārgāka pret iepriekšējiem periodiem, jo visu laiku lielajās veikalu ķēdēs varēja nopirkt gan baltmaizi, gan rupjmaizi vienu variantu, kas maksāja zem eiro, tagad nekā tāda vairs nav.”
Ingūna Gulbe cer, ka cenu kāpums pamatproduktiem varētu mazināties pavasarī. Tas gan, visticamāk, nebūšot saistīts ar ražošanas izmaksu, bet gan iedzīvotāju pirktspējas samazinājumu. Tikmēr zemnieki teic, ka rūpīgi pārdomāšot, kādas kultūras sēt.
Zemnieki teic, ka mainīsies arī graudu kvalitāte. Visticamāk, mēs vairs nevarēsim lepoties ar kvalitāti, kas esot augsta arī Eiropas līmenī. Iespējams, mainīsies arī miltu un maizes kvalitāte, kas gan nenozīmējot, ka gala produkts palikšot lētāks.
