Mājlopi cieš no kukaiņu kodumiem

Karsto un sutīgo laikapstākļu iespaidā savairojušies knišļi un dunduri, kas reāli apdraud ganāmpulkus. Lai arī šobrīd Pārtikas un veterinārais dienests nav saņēmis nevienu iesniegumu par bojā gājušiem mājlopiem, problēma ir pamatīga. Zemnieki meklē risinājumus, kā nu kurš prot. 

Govs Bille netiek ģērbta modes skatei, audums glābs lopiņu no dunduriem un citiem asinssūcējiem, kuri šogad savairojušies sevišķi lielos apmēros. “Es lielākas segas lieku un vienkārši apsedzu,” saka Iveta Kurjakina, piemājas saimniecības “Atvar” saimniece. “Situācija ir ļoti, varētu teikt, pat traģiska. Govs pilnīgi melna, ka viņa nevar nostāvēt, viņu nevar izslaukt un viņa ir tā novārgusi, līdz ar to arī piena izslaukums ir vairāk kā uz pusi krities.”

Kā stāsta saimnieki, visbīstamākie ir knišļi. To kodumi izraisa dzīvniekam sāpes un iekaisumu, bet, ja brūču ir daudz, var iestāties anafilaktiskais šoks. Rezultātā dzīvnieks iet bojā no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem. Dunduri, dzēlējodi un miģeles nav tik bīstami, taču traucē lopiņiem baroties. Ja to ir daudz, dzīvnieki nespēj mierīgi ēst, krītas svarā, govis dod mazāk piena. “Šogad pārsvarā lopi stāv kūtīs. Tas atkal mums, protams, sadārdzina to piena pašizmaksu. Nu, zemniekam šogad ļoti grūti, visādi knišļi un arī kartupeļos – kas ir kolorado vaboļu! Tur nav iespējams cīnīties. Arī pašam cilvēkam, nedod Dievs, ja tehnika Tev kaut kur uz tīruma ir saplīsusi. Tu nevari izkāpt un saremontēt, piecas minūtes un lec atpakaļ traktorā,” saka Anita Zondare, Ošupes pagasta zemnieku saimniecības “Gaigalieši” saimniece.

 “Mums ir paveicies ar to, ka mums ir vecie grāvji, mums ir strauts, kas cauri visai saimniecībai tek vairāku kilometru garumā, kur arī ir visa tā piekraste aizaugusi. Pa dienu govis vispār pazūd šajos krūmu puduros, ir mitrākas vietas, kur ir veci dīķi, kur viņas tomēr tiek vēsā vietā, līdz ar to viņas ir daļēji pasargātas ir uz šo brīdi no tiem dunduru uzlidojumiem,” pauž Modris Zomerovskis, Bērzaunes pagasta zemnieku saimniecības “Brencēni” īpašnieks.

Lai arī šogad Pārtikas un veterinārais dienests nav saņēmis nevienu iesniegumu par bojā gājušiem mājlopiem, tas aicina pastiprināti uzraudzīt ganāmpulkus, un, pasargājot lopus no asinssūcēju kodumiem, pirms izlaišanas ganībās tos apstrādāt ar repelentiem. “Pirms šo te repelentu iegādāšanās noteikti vajadzētu pakonsultēties ar savu veterinārārstu. Tos, kurus lieto suņiem un kaķiem, produktīviem dzīvniekiem daudzus no viņiem ir aizliegts lietot. Tur ļoti uzmanīgiem jābūt. Ja ir aizdomas, ka ir sakoduši šie kukaiņi, ir tūska, smaga elpošana, pampums, nekavējoties jāved uz novietni, zem nojumes, ēnā un nekavējoties ir jāizsauc veterinārārsts,” saka Maija Irbe, Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja

Tāpat tiek rekomendēts ganībām piemeklēt ēnainas vietas, neizraudzīties ganīšanai saules aktīvākās stundas un pastiprināti nodrošināt dzeramo ūdeni, kas regulāri tiek nomainīts pret vēsu.


Foto: Freepik