Samazinoties dabasgāzes un šķeldas cenām, daudzās pašvaldībās jau kopš janvāra samazinājies apkures tarifs. Tikmēr dobelnieki ir neizpratnē, kāpēc maksa par siltumu joprojām ir augsta, dažās ēkās tuvojas pieciem eiro par kvadrātmetru. Kā ReTV skaidro apsaimniekotājs un siltuma ražotājs, iemesli esot vairāki, tostarp iedzīvotāju patvaļa, kas izjauc siltumapgādes sistēmu.

Pagājušajā nedēļā dobelnieki saņēma komunālo pakalpojumu un apkures rēķinus par janvāri. Neizpratni un pat šoku iedzīvotājos izraisījusi apkures cena, kas pārsniedz trīs eiro par kvadrātmetru, bet dažās ēkās jau tuvojas pieciem eiro par kvadrātmetru. “Iznāk tā – maksāt par dzīvokli vai pirkt zāles. Zāles man iznāk 100 eiro. Labi, ka meita dzīvo privātmājā, tad pārgāju pie viņas, bet viena pati es nevarētu samaksāt,” stāst dobelniece Anita.

ReTV pie kādas ēkas satiktais Ilvars stāsta, ka par trīsistabu dzīvokli šomēnes jāmaksā 405 eiro. “Citās pašvaldībās jau saka, ka paliek mazāk. Šķelda, gāze paliek lētāka, tad jau droši vien mums arī paliks, bet šinī mājā ir vienmēr dārgāk. Šis rajons vispār ir dārgāks,” stāsta dobelnieks Ilvars un piebilst, ka ēkā, kurā viņš dzīvo, esot veikta apsekošana un atklātas tehniskas problēmas, tāpēc esot cerība, ka vismaz par februāri summa nebūs tik liela. 

Ēka esot apsekota, jo arī uzņēmuma “Dobeles namsaimnieks” ieskatā siltuma patēriņš bijis nesamērīgi augsts. Tad arī atklājusies dažu īpašnieku patvaļīga rīcība, kuras rezultātā izjaukta siltumapgādes sistēma. “Caurules nosiltinātas, durvis ieliktas. Labi – nav renovēta. Ejam skatīties. Izrādās – uz balkona uzlikts radiators. Redzējām vēl, ka siltās grīdas saliktas, vēl visādi brīnumi, bet uz balkona radiators... godīgi sakot, balkons bija iestiklots. Uztaisām silto balkonu, un tad mēs brīnāmies.”

Apkures tarifs Dobelē jau kopš rudens ir 170 eiro par MWh, atskaitot valsts kompensāciju 111 eiro par MWh. Uzņēmuma “Dobeles enerģija” vadītājs Juris Ozoliņš ReTV skaidro, ka tarifs varētu apzemināties tikai aprīlī. Baidoties par to, lai ziemas vidū dobelnieki nepaliktu bez apkures, vasarā par ne to zemāko cenu noslēgti fiksētie līgumi gan gāzes, gan šķeldas piegādei. Tomēr tā neesot vienīgā problēma. “Siltuma izmaksas sastāv no divām daļām. Viena ir cena, otrs ir patēriņš. Un ja visā pilsētā ir nosiltinātas. Var teikt, viena māja atbilstoši normatīviem un vēl četras vienkārši nosiltinātas, bet 95% māju nekas nav darīts, tad rezultāti ir tādi, kā tie ir.”

Iedzīvotāju maciņi gan esot kļuvuši pārāk plāni, lai apmaksātu gan dažu īpašnieku radošumu, gan pilsētas gaisa sildīšanu. Tas visvairāk esot jūtams sociālajā dienestā. “Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri un februāri, mums ir aptuveni trīs reizes lielāks pabalsta pieprasītāju skaits. Es arī saskaros ar šiem zvaniem, kad cilvēki nekad iepriekš nav prasījuši pabalstu, jūtās mazliet vainīgi. Mēs mudinām, ja ir spiedīgi apstākļi pieaugušo rēķinu dēļ, noteikti nākt un griezties dienestā,” saka Dobeles novada Sociālā dienesta vadītāja Baiba Lucaua-Makalistere.

Šogad mājokļu pabalstos 593 novada mājsaimniecībām sociālais dienests izmaksājis gandrīz 42 300 eiro.

Foto: Freepik; ilustratīvs