Vairākās vietās Cēsu pilsētvidē uz ielām pie ēkām redzami betona apavu pāri. Tas ir vides mākslas darbs “Viens deviņi četri viens ceļš” - atgādinājums par reiz šajos namos dzīvojušajiem Cēsu ebrejiem, kuri tika noslepkavoti 1941. gada vasarā. Jaunais mākslas objekts atklāts šodien, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā.
Cēsīs, Rīgas ielā 24, līdz 1941. gada vasarai dzīvoja cepuru veikala īpašnieks, tirgotājs Ehils Dons ar sievu un trim meitām. Kad padomju okupāciju nomainīja nacistiskā okupācija, Latvijā sākās holokausts, līdz ar citām iznīcināta tika arī šī ģimene. Cēsu ebrejus noslepkavoja mežā pie netālā Niniera ezera.
1941. gadā šajā vietā nogalināti ap 200 Cēsu apriņķa ebreju un aprakti masu kapā. 30 gadus vēlāk šeit izveidota piemiņas vieta. Nošauti arī ap 50 citu tautību cilvēku, taču precīzu datu par te apbedītajiem nav; arī pati piemiņas vieta ir gaužām pieticīga un uz to pat nav norādes. Lai godinātu daļas kādreizējo cēsnieku piemiņu, mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo no šodienas cēsnieku saziedotiem apaviem izveidojuši savdabīgu pieminekli. “Sis darbs “Viens deviņi četri viens ceļš” ir balstīts piemiņā un lūgšanā, pirmkārt, piedošanas lūgšanā par to, ka ar viņiem tas tā notika, ka neviens to neapturēja un ka viņi tika aizmirsti,” saka mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo.
Cēsu ebreju vēsture holokausta kontekstā ilgus gadus patiešām netika nopietni pētīta, 1977. gadā iegūti tikai dažu liecinieku atstāsti par to, kā eksekūcija notikusi. “Ir aptaujāti strādnieki, kas ir gājuši uz darbu garām tai vietai uz kūdras purvu strādāt. Viņi ir nejauši ienākuši tur, tajā vietā tajā brīdī, kad tur stāvējušas smagās mašīnas, un tajās mašīnās, ar brezentu pārklāti, esot bijuši apakšā cilvēki. Un tad ir līdzās, tuvumā dzīvojošu cilvēku atmiņas par to, ka šāva visu nakti līdz rītam,” stāsta projekta kuratore Elīna Kalniņa.
Pirmo lielāko apkopojumu par Cēsu ebrejiem pirms dažiem gadiem veikusi toreizējā Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece Anna Katrīna Sandlere – viņas zinātniski praktiskais darbs piemiņas objekta veidotājiem bijis svarīgs atspēriena punkts. Taču bijuši arī šķēršļi, kādēļ apavu pāri nav novietoti visās 24 adresēs, kur kādreiz mituši ebreji, bet tikai 11 no tām. “Kopumā ir 11 objekti, kas pārsvarā atrodas Cēsu pilsētas centrā. Un ir iespējams izmantot arī karti, iziet šo ceļu – gan pie tām ēkām, kurās šie objekti ir ieraugāmi, gan pie tām, kur to nav, jo dažādu apstākļu dēļ un diemžēl jāsaka, ka arī dažu antisemītu dēļ tas nav iespējams joprojām mūsdienās,” saka Krista un Reinis Dzudzilo.
Ieceres autori tādēļ izceļ nepieciešamību šodien jo skaļāk runāt par nepieciešamību pretoties totalitārismam, kā arī jau augustā sola projekta turpinājumu – muzikālu piemiņas performanci Cēsu ebreju noslepkavošanas vietā; tās īstenošanai tiek aicināti atsaukties 200 brīvprātīgo.
#SIF_NVZ2022
