Mākslas terapija var būt lielisks veids, kā veiksmīgi cīnīties ar Covid-19 laikā uzkrāto stresu, trauksmi un neziņu. Tā ir terapija, kurai nav nepieciešama nedz iepriekšēja pieredze, nedz speciālas iemaņas. Pedvālē īpašā meistarklasē tikās gan jomas speciālisti, gan vienkārši interesenti.
Turot katrā rokā pa krāsainajam krītiņam un sajūtot ar pēdām telpas izmēru un faktūru, katrs dalībnieks tika aicināts ieklausīties mūzikā un sevī. Pēc tam savas tā brīža sajūtas vajadzēja uzlikt uz papīra, velkot līnijas un liekot krāsas triepienus. Sava veida dienasgrāmata, kuras ieraksti savirknēti ne tikai vārdos, bet arī vizuālos tēlos. “Mākslas terapija ir ļoti labs veids, kā atraisīt savu radošumu. Domāju, ka metodes rotaļīgi ļauj saslēgties ar savu radošumu un atjaunot zudušo saikni ar to,” saka Jasmine Pekonen, mākslas terapeite no Somijas.
Bērnībā jebkurš mazais cilvēks, nebaidoties no rezultāta, droši velk līnijas uz papīra, priecājas par galarezultātu. Gadu gaitā drošības sajūta nez kāpēc tiek pazaudēta. “Bērni taču visi zīmē, vai ne? Visi. Pēc tam mēs kaut kā aizmirstam, ka mēs drīkstam zīmēt. Un tas ir viens no salmiņiem, kā nepazaudēt, kā nepārvērsties, kā es parasti saku: “Es negribu pārvērsties par vecu, čīkstošu veceni!”,” stāsta Dzintra Lunde, ģimenes ārste, pediatre.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciāliste Anda Lase atzīst, ka Latvijā mākslas terapeits nav pilnvarots uzstādīt diagnozi, taču tam ir iespēja pielietot savas metodes darbā ar pacientu. Speciāliste piekrīt, ka Covid-19 pandēmijas laikā pieaudzis pacientu skaits tieši pusaudžu un jauniešu vidū. Bieži vien valsts apmaksātās desmit sesijas var izrādīties par maz. “Ja tas bērns uzticas tam terapeitam, viņš var tā kā mazliet atbrīvoties. Viņš izrunā to lieko, izzīmē, izveido, izmīca mālā, bet pārsvarā jau ir tā, ka viņš atgriežas tai pašā vidē atpakaļ. Un, ja tā sistēma ir tāda, kāda tā ir, tajā sistēmā neko nedara, tad tas, kas te ir tā kā noticis, tas var kaut kur izplēnēt,” saka Anda Lase, vizuāli plastiskās mākslas terapeite.
Covid-19 pandēmija iezīmējusi problēmas ne tikai pusaudžu vidū. Darbs attālināti radījis negatīvas sekas arī daudziem pieaugušajiem. Speciālisti atzīst, ka mākslas terapija ir lielisks veids, kā darboties visai ģimenei kopā.
