Turpinoties kara darbībai Ukrainā un energokrīzei, pašvaldības, tostarp arī valstspilsētas, ir lielu izaicinājumu priekšā, kā turpināt attīstību. Konferencē “Attīstības izaicinājumi 2023+”, kas šodien notika Jelgavā, pašvaldības pārraugošais ministrs norādīja uz vairākām izmaiņām, kas jāveic jau steidzami. Viena no tām valstspilsētu apvienošana ar blakus esošajiem novadiem, negaidot 2026. gadu.
Energoresursu cenu kāpums, inflācija šobrīd ir stabilizējusies, tomēr joprojām valda nenoteiktība. Latvijas tautsaimniecība joprojām ir lielu izaicinājumu priekšā. Kā konferencē “Attīstības izaicinājumi 2023+” norāda Latvijas bankas pārstāvis, pašvaldību investīcijas, salīdzinot ar valsts budžetu, ir bijušas vājas, reģionu nozīme ekonomikā pašreiz pārsniedz valstpilsētu nozīmi. Tam gan piekrīt ne visi valstspilsētu vadītāji, norādot, ka šādu statistiku veido Pierīga. Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs: “Nevajag lolot ilūzijas, ka Pierīgas pašvaldības vai pilsētas ir stiprākas nekā Rīga. Tieši pretēji. Viņi izsūc visus tos resursus, uz kā pamata izskatās labāk. Ja salīdzinām, piemēram, Rēzeknes novadu ar Rēzeknes pilsētu, tad tur tā atšķirība ļoti liela. Pilsēta attīstās labāk. Iekšzemes kopprudukts (IKP) arī nav mazs. Daudz vai maz, bet mēs varam teikt, ka visu lielo pilsētu IKP ir līdzīgs.”
Pašvaldības pārraugošais ministrs ir pārliecināts, ka, lai ekonomika attīstītos, ir jāveic steidzami labojumi administratīvi teritoriālajā reformā (ATR). Valstspilsētas jāapvieno ar novadiem, jo pilsēta ar 30-50 tūkstošiem iedzīvotāju neesot interesanta investoriem. Pašvaldībāma arī nevajadzētu tikai gaidīt naudu no valsts, bet būt atbildīgām par ražošanas uzņēmumu izveidi, finansējumu saņemt proporcionāli ieņēmumiem no ražošanas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Māris Sprindžuks: “Nevar būt tā, ka pašvaldību galvenā vēlme ir veidot tikai parkus un pieminekļus. Pašvaldību primārs mērķis ir veidot ekonomisko vidi, lai būtu darba vietas, ienākumi, jo tikai tad mēs varam uzturēt visus šos pakalpojumus.”
Pēc ATR Valmiera ir apvienota ar novadu, iespēja attīstīt ko jaunu tagad esot labāka. Arī Valmiera ir saskārusies ar situāciju, kad dabas aizstāvji teju vai aizdzen potenciālo investoru. “Brīžiem ir jautājums, kas šajā dzīvē ir svarīgāks. Vai tas, ka mēs attīstām uzņēmējdarbību un veidojam jaunas darba vietas, kur cilvēki pelnīs naudu un maksās nodokļus, vai viens putns, kurš varbūt nākamgad tur nemaz neatlidos. Es domāju, ka tā ir kārtējā neuzticēšanās, katra pašvaldība pati spēj izvērtēt, kur šī bagātība ir un kur nav,” uzsver Jānis Baiks, Valmieras novada domes priekšsēdētājs.
Attīstība pašvaldībās gan lielākoties būšot iespējama, piesaistot Eiropas Savienības fondus, un arī šeit ir jāmaina sadarbība starp dažādām institūcijām. “Ja mēs investējam darba vietās, tad mums ir jāinvestē arī skolās un bērnudārzos. Tā ir tā zelta formula. Diemžēl šobrīd tās programmas ir ļoti atrautas. Valsts pilsētām būs milzīgas investīcijas līdz pat 20 miljoniem eiro jaunu darba vietu radīšanai. Ja mēs zinām, ka reģionos šobrīd tikai 2% ir izmantojuši “Altum” programmu mājokļu kreditēšanai, tad par ko mēs varam runāt,” saka Daiga Mieriņa, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītāja.
Konferencē arī izkristalizējās, ka vairāk būtu jāsadarbojas ar plānošanas reģioniem, kuriem būtu jādomā par kopēju transporta un skolu tīklu visā reģionā. Kā arī jāveic valsts digitālā transformācija, tādējādi samazinot ierēdņu skaitu.
