Maskas, milzīga darba slodze, vecāku un bērnu prasības skolotājiem rada spriedzi

Ārkārtējo situāciju smagi izjūt pedagogi: pārslodze, milzīgs darba apjoms, bērnu un vecāku pretenzijas un klāt vēl prasības par maskām arī bērniem. Tas viss rada ļoti sarežģītus darba apstākļus.

Līdz ar ārkārtējās situācijas ieviešanu papildus drošības pasākumi noteikti skolās. Viens no tiem – visās mācību iestāžu telpās, kurās uzturas vairāk par vienu cilvēku, jānēsā maskas. Pedagogi atzīst - tas ir papildus apgrūtinājums ne tikai pamatskolās, kur vispirms skolēniem jāapgūst arī pati mācīšanās. “Mācās izteikties, patstāvīgi strādāt. Mācību procesā ir nepieciešama pastāvīga komunikācija. Ja ir maskas, komunikācija ir apgrūtināta – tā vai citādi. Tā pati jautājumu uzdošana var sagādāt grūtības. Varbūt tas skolotājs tai brīdī dzird tevi, un, ja tu esi tāds kautrīgāks, tevi varbūt pat neuzklausa. Mums ir skolā vairākas programmas arī bērniem ar viegliem mācīšanās traucējumiem. Viens no šiem traucējumiem ir dzirdes traucējumi, līdz ar to - bērnam, kurš apgūst vielu, ir svarīgi redzēt, ko saka skolotājs,” saka Mārtiņš Vētra, Valmieras sākumskolas direktors, angļu valodas skolotājs.

 “Skolēni stundās ar maskām ir grūtāk saprotami. Ja viņi kaut ko saka, nav redzama viņu mīmika, un dažiem ir tendence murmināt. Tā rezultātā vairākkārt ir jāpārjautā, ko skolēns ir vēlējies pateikt. Tas, protams, ievelk stundu. Un, protams, šobrīd, kad arī man ir jānēsā maska, iespējams, arī es ne vienmēr tik skaidri izsakos, kā vajadzētu, un tāpat ne vienmēr ir iespējams nolasīt manas sejas izteiksmes,” skaidro Gustavs Zālītis, skolotājs Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā.

Izņēmums ir logopēdijas nodarbības, kur maskas drīkst noņemt. Taču izmaiņas jāplāno arī skolu interešu izglītības programmās jeb pulciņos, kuros kopā vairs nedrīkst piedalīties bērni no dažādām klasēm, citās pēcstundu aktivitātēs. “Otrs, kas mums vēl jāpārplāno, ir pagarinātā grupa, kas ir mazajiem ļoti aktuāla – tieši mūsu pirmklasniekiem, jo nedrīkstēs vairs būt kopā bērni no dažādām klasēm. Mums tagad sanāk, ka pagarinātajai grupai mums jāieplāno četras klases, kur mēs šos bērnus sadalām. Tas ir arī tāds diezgan liels pārplānojums,” pauž Mārtiņš Vētra.

Tā kā jau kopš gada sākuma skolēni nereti nenāk uz skolu, jo paliek mājās karantīnā, skolotājiem jāstrādā divtik, jo stundas jāpielāgo arī šiem bērniem. “Priekšmetos, kuri ir vairāk humanitāri, kur nepieciešams kaut ko rakstīt vai skicēt, kā tas ir dizaina un tehnoloģiju priekšmetā, tur attiecīgi ir grūtāk veidot komunikāciju un nonākt pie mērķa, tāpēc, ka skolēna skice – nu, tā, ko viņš ir tās dienas laikā izdarījis un atsūta, ir tas, ko viņš ir paveicis. Es nevaru kā klasē pieiet klāt un pazīmēt ar zīmuli, papildināt, bet man ir jāveic papildinājumi, jānosūta atpakaļ informācija, kas, protams, aizņem daudz vairāk laika,” atzīst Gustavs Zālītis.

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu skolas mācības klātienē varēs pārtraukt, ja Slimību profilakses un kontroles centrs konstatēs augstu Covid-19 izplatības risku. Valmieras sākumskolas vadītājs gan to neuztver kā ierobežojumu autonomijai, lemjot par mācībām attālināti atsevišķām klasēm vai skolai kopumā. “Tā brīvība visu laiku ir bijusi nosacīta. Nekad nav bijis tā noteikts, ka mēs pilnībā paši varam noteikt visus šos procesus. Tāpat katru reizi, kad tiek pieņemts kāds lēmums, ir jākonsultējas ar SPKC. Par katru klasi jākonsultējas, jāsūta dati, jāgaida atbildes,” saka Mārtiņš Vētra.

Pēc direktora teiktā, pašlaik jūtams, ka mācības klātienē tiks noturētas, cik vien ilgi iespējams, un tam esot atbalsts gan SPKC, gan pedagogu vidū. Ar testēšanu vismaz šajā skolā problēmu neesot, jo īpaši, kopš izmanto košļājamos kociņus, kas ir vienkārša un ērta metode.

 


Foto: Freepik