Māsu palīdze no Rudbāržiem - Liena Kriņģele

Mīlēt cilvēkus, dzīvi, Latviju, nebaidīties no pārmaiņām un būt atvērtam jaunajam - tas ir stāsts par rudbāržnieci Lienu Kriņģeli. Decembrī būs gads, kopš viņa mēro ceļu no Rudbāržiem uz Rīgu - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu. Viņa dara darbu, kurā tik ļoti trūkst personāla – ir māsu palīdze vienā no nodaļām, kurā ārstē kovidslimniekus. Sarunā par šā brīža ikdienu Liena saka stingri – uzticos tikai zinātnei.

Suņu dāmas Mollija un Kellija ir priecīgas, ka, pēc diennakts ilgas prombūtnes no savas saimnieces, atkal var doties pastaigā. Rudbāržnieces Lienas Kriņģeles dzīves aicinājums bija kultūra. Šai jomā viņa aizvadīja 30 gadus. Kad pēc rajoniem sāka veidoties novadi, viņa neatteica piedāvājumam strādāt uzņēmumā, kas nodarbojās ar cūkkopību, par pārdevēju un kārtot dokumentāciju. Liena neslēpj, ka vienmēr interesējis nezināmais, tāpēc labprāt arī mācījusies Rīgas 1. medicīnas koledžā par aprūpētāju un māsu palīgu, jo mācības notika līdzās dzīves vietai – Skrundā. Kad pēc Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma viņas darba vieta pārtrauca darbu, Liena lika lietā savu jauniegūto apliecību, pērnā gada decembrī nonāca Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā - nodaļā, kas nu aprūpē kovidslimeniekus. “Šis gads ir smagāks, kā saslimstība lielāka, smagāki pacienti, vīruss lipīgāks. Slimo jauni, tāpēc ir grūti. Redzam, kā cilvēkiem ir tā slimība, arī psiholoģiski to var redzēt. Kas nevar paēst, tie jāēdina, jādzirdina, skābekļa aparātos, destilēts ūdens, lai var paelpot. Viņi visi grib parunāties. Mēs jau centāmies, cik varam , bet ir 40 pacienti, visi kopjami. Esam palīgi, cik esam. Ir māsiņas, rezidenti, parunā, centāmies mierināt un darīt visu, ko varam,” stāsta Liena Kriņģele, māsu palīdze.

Diennakts dežūras Stradiņos Lienai ir kādas septiņas līdz astoņas reizes mēnesī. Aptuveni trīs stundu garo ceļu no Rudbāržiem uz Rīgu viņa mēro ar sabiedrisko transportu. Un viņa nav vienīgā. Darbā kolēģi ir arī no Saldus, Brocēniem, Talsiem, Madonas. 

Sarunā Liena neslēpj, ka sākumā visgrūtāk ir bijis sadzīvot ar nāvi. “Pirmajā reizē drausmīgi, mums jāieliek melnajā maisā, jāieliek novietnē. Tas ir mans darbs.”

Latvijai tik ļoti nozīmīgais mēnesis - novembris - ir svarīgs arī Lienai. “Es esmu bijusi vienmēr Latvijas patriots, nevarētu citur dzīvo. Tikai Latvijā, Latvija skaista visos gada laikos.” Savā dzimšanas dienā, 16. novembrī, Liena būs darbā. Īpašas svinēšanas nebūs, bet kolēģiem no Rudbāržiem cienastā ceļos viņas pašas ceptais ābolu rausis. 


Foto: Freepik