Zinātnieki šovasar pēta Gaujas piecpadsmit pietekas, lai saprastu, cik tās ir piemērotas strauta foreļu, kā arī taimiņu nārstošanai un mazuļu attīstībai. Šis ir priekšdarbs, lai sagatavotos straujteču attīrīšanas darbiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. To galvenais mērķis ir veicināt zivju resursu dabisku atjaunošanos Latvijas upēs un arī Baltijas jūrā.
Šodien vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju pētnieki veic strauta foreļu monitoringu Nurmižupītē. Pētnieki ar sertificētu, tikai zinātniskiem mērķiem paredzētu elektrozvejas ierīci mazajā upītē uzskaitei ķer zivju mazuļus. “Mēs meklējam straujteces, nārsta vietas, kur mazulīši, jo interesē jau mazie, nevis lielās zivis. Lielās jau arī te nav, kamēr rudens migrācija nav. Un šis mazulīšu blīvums arī parāda, kā tad upē lašiem, taimiņiem klājas ar nārstu,” saka Jānis Bajinskis, ZI “BIOR” zivju pētnieks.
“Mēs ķeram zivis. Mēs paskatāmies, vai tās mazās foreles ir tik, cik vajag būt - varbūt vairāk, varbūt mazāk. Pagaidām gan uz aci, ka indekss labs, gan arī foreļu daudz,” pauž Kaspars Abersons, ZI “BIOR” zivju pētnieks. Katru zivtiņu pētnieciskiem nolūkiem nomēra un vēlāk atlaiž atpakaļ.
BIOR pētnieki iepriekš veikuši arī Nurmižupītes kartēšanu, nosakot potenciālos šķeršļus: bebru dambjus, koku un smilšu sanesumus. Konstatēti gan dabas radīti šķēršļi, gan arī cilvēku veidoti, piemēram, kāda caurteka, kas zivīm var būt krietns apgrūtinājums nokļūt upes augštecē. “Ir zivis lēcējas un līdējas, lecēji vēl varētu tikt pāri, bet līdēji - nē. Nēģi tiek švakāk. Un, ja mēs esam rezervārā, tad šeit šāda caurteka ir nepieklājīga, šeit būtu jārāda priekšzīme. Pareizi būtu iebūvēt lielu gofrētu cauruli, visi var peldēt uz augšu un leju, un var pat nārstot tur iekšā,” saka Kaspars Abersons.
Pēc zivju pētniekiem darbu mazo upju krastos turpinās sugu un biotipu pētnieki, lai sagatavotu rūpīgu plānu, cik daudz un kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās veikt upju straujteču atjaunošanas darbus. “Lai mēs šis upes padarītu pēc iespējas piemērotākas šo te lašveidīgo zivju atražošanas spējai, un šeit tā ir strauta forele un taimiņš,” pauž Inga Hoņavko, Dabas aizsardzības pārvaldes Biotopu atjaunošanas projekta vadītāja. “Skaidrs, ka dabiskas upes nevaram taisīt par kanāliem, kur nav dabisku šķēršļu, kritalas, vecas kritalas, nevar ņemt ārā no ekosistēmas.”
Upju sakopšana nākamajā vasarā notiks sadarbībā ar pašvaldībām un privāto zemju īpašniekiem. Lielākoties saimnieki ir atsaucīgi, tomēr daži nevēlas šajā projektā piedalīties.
Kad straujteču atjaunošana būs pabeigta, zinātnieki vēlreiz veiks zivju monitoringu, lai noskaidrotu, vai veiktie darbi nesuši rezultātu. Galvenais mērķis, lai Gaujā un arī jūrā pieaugtu lašveidīgo zivju resursi.
