Aizvadītajā nedēļā galvenie krievu propagandas raidījumu temati bija ukraiņu sāktais pretuzbrukums un Austrumu ekonomiskais forums Vladivostokā, kur ar plašu uzstāšanos piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Dominējošais ideoloģiskais naratīvs centās pārliecināt publiku, ka ukraiņu panākumi kaujas laukā iespējami tikai viena iemesla dēļ - jo pret Krieviju karo NATO, tāpat ļoti aktīvi tika vilktas paralēles ar Otro pasaules karu un piesaukti Staļina "nopelni" cīņā pret citādi domājošajiem.
Sekojot līdzi propagandistu vēstījumiem, redzams, ka nedēļas sākumā izskanējušo retoriku, ka Ukrainas pretuzbrukums tāds nieks vien ir un panākumi ir tikai šķietami, jau nedēļas nogalē nomainīja runas, ka stāvoklis Harkivas apkārtnē ir sarežģīts, taču panikai neesot pamata, notiekot smags darbs un rezultāti jāvērtē ilgākā laika posmā.
Propagandisti cenšas nomierināt sabiedrību
Vairākos raidījumos "60 minūtes" tā dēvētie Krievijas kara korespondenti centās sabiedrību pārliecināt, ka panikai par Ukrainas armijas panākumiem neesot pamata, jo tie esot tikai nelieli taktiski sasniegumi, ar kuriem Ukraina vēloties izkalpoties pirms 8.septembrī notiekošās sabiedroto valstu amatpersonu sanāksmes Ramšteinas (Vācija) Gaisa spēku bāzē. Vēl 7. un 8.septembrī kara korespondenti apgalvoja, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem nebūšot panākumu Harkivas reģiona atbrīvošanā, tie nespēšot ieņemt nedz Izjumu, nedz Kupjansku. Vēlāk, kad ukraiņu panākumus nevarēja noliegt, tie tika pasludināti tikai par nelielu taktisku virzību, kas neko nenozīmē ilgtermiņā.
Tiesa, situācija mainījās 9.septembrī, kad propagandisti bija spiesti atzīt, ka situācija ir smaga un sarežģīta, tika norādīts, ka ukraiņiem ir nozīmīgs karotāju skaitliskais pārsvars. Protams, netika aizmirsts pieminēt, ka Ukrainas armijā karo ārzemju algotņi jeb, propagandistu valodā runājot, ārvalstu salašņas un valsts bruņotie spēki ciešot lielus dzīvā spēkā zaudējumus. Propagandisti uzsvēra, ka Krievijas armijā notiekot nozīmīga spēku pārgrupēšanās un jau tuvākajā laikā Harkivas apgabalā ieradīšoties lielas karaspēka rezerves. Tiesa, ne ar vārdu netika minēts, no kurienes nāks šīs rezerves. Tāpat ideoloģiskie viedokļu veidotāji pilnībā atturējās ziņot par konkrētiem Ukrainas armijas panākumiem, tā vietā vien lietojot aizmigloto frāzi par "sarežģīto situāciju" un cenšoties mierināt publiku, ka notiekot smags ikdienas darbs, kas noteikti nesīšot rezultātus un par "nelielajiem" ukraiņu panākumiem neesot jāuztraucas.
Tajā pašā laikā nebūtībā ir aizgājusi vēl pirms mēneša izplatītā retorika, ka Krievija karo tikai ar vienas rokas spēku. Protams, ka no Krievijas sabiedrības tiek slēpts fakts, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem pēdējo piecu dienu laikā izdevies deokupēt vairāk nekā 3000 kvadrātkilometru valsts teritorijas, kas pārsniedz Krievijas karaspēka sagrābtās teritorijas platību visās operācijās kopš aprīļa.
Tikmēr ASV "Kara pētījumu institūts" (ISW) 11.septembrī ziņoja, ka "Ukrainas spēki ir sagādājuši Krievijai lielu operatīvo sakāvi, ātrā pretuzbrukumā atgūstot gandrīz visu Harkivas apgabalu". Tāpat tiek minēts, ka Ukrainas pretuzbrukuma panākumi ir veicinājuši Krievijas paziņojumu, ka referendumi okupētajās teritorijās tiks atlikti uz nenoteiktu laiku. Interesanti, ka Krievijas propagandisti vismaz pagaidām par prātīgāku uzskata šo lēmumu neapspriest un nepieminēt.
ISW analītiķi savā 11.septembra apskatā rakstīja: "Izjumskas zaudēšana ir iznīcinājusi sākotnējo Krievijas plānu šai kara fāzei un nodrošinājusi, ka Krievijas virzība uz Bahmutu vai Doneckas pilsētu (ja tāda vispār notiks) nebūs izšķiroša. Krievijas nepārtrauktās ofensīvās operācijas pret Bahmutu un Doneckas pilsētu tādējādi ir zaudējušas reālu operatīvo nozīmi un tikai iznieko daļu no ārkārtīgi ierobežotā efektīvā kaujas spēka, kas Krievijai vēl atlicis." ISW secina: Ukraina ir pagriezusi kara gaitu sev par labu. Kijiva, visticamāk, arvien vairāk noteiks galveno kauju vietu un raksturu, un Krievija arvien vairāk neadekvāti reaģēs uz pieaugošo Ukrainas fizisko un psiholoģisko spiedienu secīgās militārajās kampaņās, ja vien Maskava neatradīs veidu, kā atgūt iniciatīvu.
Par to, ka Krievijas sabiedrībā, neraugoties uz propagandistu pūliņiem, tomēr valda zināma panika un satraukums par frontē notiekošo, liecina propagandistu Jevgeņija Popova un Vladimira Solovjova aicinājumi neļauties sociālajos tīklos valdošajai histērijai un Solovjova it kā ar smaidu, tomēr nopietni citētais Staļina izteikums, ka kara laikā panikas cēlēji ir nošaujami.
Tieši sabiedrības nomierināšanas vārdā, lai arī tiek nemitīgi kurināts naids pret Rietumiem, tomēr netiek ziņots par šķelšanos pašā Krievijā. Proti, propagandisti ne ar pušplēstu vārdu nepieminēja to, ka Maskavas Lomonosova municipālā apgabala padomes deputāti, kā arī Sanktpēterburgas Smoļņijas municipālā apgabala deputāti vērsušies pie Putina ar prasību atkāpties no amata. Pēterburdzieši pat apvainoja Putinu valsts nodevībā. Acīmredzami propagandistiem pietrūka dūšas vai publiku pārliecināt spējīgu argumentu, lai nodevībā apvainotu divu lielāko Krievijas pilsētu domniekus, tādēļ tika izvēlēta noklusēšanas taktika.
Līksmo par uzbrukumiem infrastruktūrai
11.septembra raidījumos propagandisti izteica savu atbalstu un prieku par Krievijas veiktajiem uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai, ieskaitot termoelektrostacijas. Harkivas apgabala gubernators ir paziņojis, ka Krievijas uzbrukumi "kritiskajai infrastruktūrai" ir izraisījuši elektrības un ūdens padeves traucējumus, savukārt Dņipropetrovskas apgabala vadītājs pavēstīja, ka Krievijas spēki ir "veikuši triecienus pa enerģētikas infrastruktūru, atriebjoties par sakāvi kaujas laukā". Par elektrības padeves pārrāvumiem tiek ziņots Harkivas, Dņipropetrovskas, Sumu, Zaporižjas un Doneckas apgabalā. Elektrības pārrāvumu dēļ daudzviet arī traucēta ūdens padeve.
Solovjovs pauda, ka viņš jau sen gaidījis šādu Maskavas atbildes reakciju un neesot neviena iemesla, kādēļ Ukrainā jābūt ūdenim un elektrībai. Citi "eksperti" uzsvēra, ka Krievija simetriski atbild NATO stratēģijai, kas balstās civilo infrastruktūras objektu bombardēšanā. Lieki teikt, ka šādiem apgalvojumiem nav nekādu pierādījumu, jo nav ziņu, ka Ukrainas bruņotie spēki būtu apzināti iznīcinājuši civilās infrastruktūras objektus.
Tikmēr pētnieciskās žurnālistikas centra "Bellingacat" vadošais militārais eksperts Hristo Grozevs raksta: "Krievijas kanāli vēsta, ka vismaz divas spēkstacijas - Harkivā un Kremenčukā - satriektas ar precīziem raķešu šāviņiem. Reakcija forumos - totāls delīrijs. Plaši izplatīta tautas laime par skaidru kara noziegumu." Savukārt Londonas Karaliskās koledžas Eiropas studiju pasniedzējs Aleksandrs Klarksons atgādina, ka tieši šādu pieeju, kad tiek iznīcināti civilie objekti, ieskaitot skolas un slimnīcas, Krievija jau demonstrēja karā Sīrijā.
Līdztekus līksmībai par to, ka ukraiņi ir aukstumā un bez ūdens, Solovjovs atkārtoti aicināja valdību rīkoties vēl skarbāk, nesaudzējot nevienu "nodevēju", un kliedza - ja ukraiņi kaut ar mazo pirkstiņu aizskars Krimu, Kijiva tiks pārvērsta par būvbedri. Solovjovs un citi propagandisti arī pauda pārliecību, ka ar raķetēm būtu jāapšauda lēmumu pieņemšanas centri Ukrainas galvaspilsētā, tāpat tika izteikta neizpratne, kādēļ Krievija pieļāva, ka Kijivā varēja ierasties ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Krusta karu karotāji
Pieaugot ukraiņu panākumiem, propagandisti, vēloties aizstāvēt Krievijas armiju un tās kaujas spējas, ar jaunu sparu ziņo, ka Krievija karo nevis ar Ukrainu, bet NATO, un atsaucas uz to, ka Austrumu ekonomikas forumā Putins pirmo reizi ir "kolektīvos Rietumus" nosaucis par pretiniekiem. Tiek izteikti apgalvojumi, ka Rietumu ieroču piegādes Ukrainai patiesībā ir slēpts genocīds pret Krievijas tautu, ka notiek krusta karš pret krieviem un Rietumi grib Krieviju noslaucīt no zemes virsas. Lai mobilizētu "masas", pašreizējā situācija tiek salīdzināta ar Otro pasaules karu jeb Lielo Tēvijas karu, īpaši izceļot Ļeņingradas blokādi. Tika uzsvērts, ka visai tautai ir "jānostājas cīņā pret nacismu", piesaucot Staļina "efektīvo politiku". Atsevišķi propagandas raidījumu dalībnieki pat izteicās, ka ir pēdējais brīdis atgriezties pie Staļina laika tautas komisariātiem, kas esot visefektīvākā pārvaldes forma kara laikā.
Liela uzmanība tika veltīta Putina runām Austrumu ekonomikas forumā Vladivostokā. Šis forums propagandistu ieskatā kalpo par pierādījumu sabiedrībai, ka Krievija nav izolēta valsts un ar to vēlas "draudzēties" lielākā daļa pasaules, kas nepieder kolektīvajiem Rietumiem. Tāpat tika piesaukts Putina teiktais, ka Krievija nav sākusi karu Ukrainā, ka to 2014.gadā ar valsts apvērsumu aizsāka ASV. Kremļa ideologi arī pauda sašutumu par Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozepa Borela teikto, ka Krievija ir nacistiska valsts. Plaši tika citēti Putina pretapgalvojumi, ka nacists esot pats Borels un pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados viņš noteikti būtu Franko atbalstītājs.
Propagandistu ieskatā Vladivostokas forums apvieno visu brīvo pasauli, kas nav pakļauta ASV hegemonijai un šīs pasaules līderis, garants un aizstāvis, protams ir Krievija. Militārais "eksperts" un publicists Igors Korotčenko pat nekautrējās paust, ka Krievijai ir jāveido ciešākas saites ar Ziemeļkoreju, kas esot lieliska valsts ar nopietniem sasniegumiem militārajā jomā. Jāpiebilst, ka visi propagandisti vienā balsī apgalvoja, ka Krievijai neesot neviena iemesla, kādēļ atteikties no Ziemeļkorejas ieroču iegādes.
Graudu "uzmetiens" un nacistiskā Latvija
Uz dominējošā Ukrainas pretuzbrukuma temata fona propagandists Popovs vienā teikumā pamanījās pieminēt Latvijas Saeimas pieņemto likumu par Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību, kas esot vēl viens apliecinājums mūsu valsts nacistiskajai ievirzei. Līdz ar to Popovs, lai arī garāmejot, bet izteica izbrīnu, kādēļ Krievija vēl joprojām piegādā dabasgāzi tādai valstij kā Latvija.
Tāpat propagandisti runāja par to, cik slikts ir līgums, kas ļauj Ukrainai izvest savus graudus, Rietumi kārtējo reizi esot Krieviju "uzmetuši", tādēļ tai pēc iespējas ātrāk ir no "graudu darījuma" jāizstājas. Proti, Putins, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un aiz viņiem rindā, protams, propagandisti vienā balsī izsaka nepierādītus apgalvojumus, ka Ukrainas graudu kravas nemaz nenonākot badā esošajās Āfrikas valstīs, bet gan par brīvu tiekot piegādātas uz Rietumvalstīm un esot atlīdzība par ieroču piegādēm. Tie ir klaji izdomājumi, un izskatās, ka Kremlis šantāžas nolūkos, aizsedzoties ar šādiem meliem, vēlas apturēt Ukrainas graudu eksportu.
