Mediķi un glābēji satraukti par drošību gaidāmajos svētkos

Šajos svētkos visvairāk glābējiem bažas ir par pirotehnikas lietošanu, jo lielo kopīgo salūtu nebūs – cilvēki centīsies paši sarīkot uguņošanu. Jāsaka, neprasmīga pirotehnikas lietošana var būt iemesls gan ugunsgrēkam, gan arī traumām.

Jānis Skrastiņš, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes komandieris, stāsta, ka ir bijuši gadījumi, kad smagi jāstrādā mediķiem – paši iešauj sev sejā, cieš rokas, kad nepalaiž pareizi petardes.

Pirotehnikas speciālists Mikus Pētersons atzīst, ka romiešu svece ir tā, ko cilvēki visbiežāk izmanto nepareizi – domā, ka jāņem rokās, tad šaujot. Tas esot nepareizi.

Pirotehnikas speciālists Mikus Pētersons, iepazīstinot ar populārākajiem pirotehnikas veidiem, demonstrē, ko lielākoties tās lietotāji neievēro. Viņš stāsta, ka nepieciešams skatīties arī vēja virzienu, jo tas maina trajektoriju. Pirotehnika ir jāaizdedzina, paejot vismaz piecpadsmit metrus atpakaļ. Ja izstrādājums nedeg, tam nedrīkst tuvoties vismaz 15-20 minūtes.

Pirotehnikas lietošanā ir daudz nosacījumi - sākot no attāluma līdz ēkām, drošai tās uzstādīšanai, līdz pat vēja stiprumam. Mikus Pētersons stāsta, ka visbīstamākais no pirotehnikas izstrādājumiem esot raķete – virziens var strauji mainīties. To viņš iesaka izmantot tikai laukos – tālu prom no elektropārvades līnijām un no mājām.

Viena no bīstamībām ir pirotehniku iegāde nelegāli. Šo tirdzniecību gan šobrīd pastiprināti kontrolē policija. Protams, arī pērkot atļautās tirdzniecības vietās, nereti instrukcija tā arī netiek izlasīta.

Pirotehnikas speciālists Mikus Pētersons pauž: “Daudzi cilvēki, kas katru gadu izmanto pirotehnikas izstrādājumus, viņiem jau liekas, ka viņi jau zina, priekš kam man lasīt, es jau pagājušo gadu šāvu un nekas man nenotika, bet katru gadu zināšanas tomēr ir jāatsvaidzina.”

Lai svētku uguņošana būtu droša, tad speciālistu ieteikums to uzticēt atbildīgam cilvēkam, kurš ievēro visus pirotehnikas lietošanas noteikumus.