Līdz šī gada beigām jūrā netālu no Liepājas plānots pabeigt būnas būvniecību. Tā ir vienīgā šāda veida hidrotehniskā būve Baltijas valstīs. Tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju un krasta eroziju. Mērķis arī pasargāt Liepājas attīrīšanas iekārtas no ieskalošanas jūrā. Pagaidām gan acīmredzams efekts no turpat septiņus miljonus vērtās būnas ietekmes uz krasta līnijas izmaiņam nav manāms, taču šoruden vēl nav bijis arī lielo vētru, kas veicina krasta nobrukumus.

Būnas, kas ir molam līdzīga hidrotehniskā būve, uzdevums ir pasargāt krastu no izskalošanas. Agrākos laikos tādas būvētas daudzviet pasaulē un tikai pēdējos dažus desmitus gadu zaudējušas savu popularitāti augsto celtniecības izmaksu dēļ. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents, ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis saka: “Šāda pieeja krasta erozijas apsaimniekošanai kādreiz bija ļoti populāra. Tā ir viena no izplatītākajām erozijas ierobežošanas metodēm.”

Baltijas valstīs Liepājas būna ir vienīgā, taču tam ir arī objektīvi iemesli, norāda eksperts. Piemēram, Igaunijā un Vidzemes piekrastē jūrmala ir klāta vai nu oļiem, vai rupju smilti, jūrai ir grūtāk krastu noskalot. Savukārt Kurzemes rietumu piekraste ar savu izteikti smalko smilts struktūru jau vēsturiski bijusi vieta, kur jūra krastu erodē visvairāk. Un tieši Šķēdes jūrmalā atrodas Liepājas attīrīšanas iekārtas. Ja tās paņemtu jūra, jaunu būvniecība pilsētai izmaksātu vismaz piecas līdz septiņas reizes dārgāk. Liepājas pašvaldības Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Ieva Dejus: “Vajadzēja nosargāt šīs te notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Tas ir tas galvenais mērķis, un tas risinājums tika izdomāts būna. Es domāju, ka tie ir vienkārši apstākļi, kas ir salikušies, ka ir šāds te tiešām ļoti svarīgs infrastruktūras objekts pilsētai, kas ir jāsargā.”

Liepājas būnas kopējais garums ir 225 metri. Projekta sākotnējās izmaksas bija plānotas turpat 5,6 miljonu eiro apmērā. Taču atsākoties darbiem pavasarī izrādījās, ka jūra būnas celtniecības vietā kļuvusi dziļāka. Sadārdzinājās arī celtniecības materiāli, līdz ar to būna izmaksās par miljonu dārgāk. Lielākā daļa ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. A/S “LNK Industries” projektu vadītājs Dmitrijs Šuškevičs: “Sakarā ar to, ka jūra palika kādu metru dziļāka, neliels sadārdzinājums. Un lielākais sadārdzinājums mums bija saistībā ar karu Ukrainā – strauji pacēlās cenas uz visiem materiāliem – uz metālu, uz akmeņiem, jo akmeņus mēs vedam no Zviedrijas. Bet ar mūsu pasūtītāju viss tika veiksmīgi atrisināts, un projekts jau tuvojas strauji beigām.”

Darbus būvnieki plāno pabeigt pat vēl pirms viņiem noteiktā termiņa – līdz decembra vidum. Lai gan uz dienvidiem no būnas jau manāms, ka liedags kļuvis mazliet platāks, attīrīšanas iekārtu vadītājs vēl vērā ņemamus rezultātus nemana. Liepājas attīrīšanas iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs: “Pamatā vēl tās būnas darbības rezultāti nav īsti redzami, jo nav bijušas šī gada rudens un ziemas vētras. Pagaidām jūra ir salīdzinoši mierīga.”

Nākamgad Liepājas pašvaldība plāno arī izsludināt konkursu krasta nostiprināšanas darbiem posmā starp būnu un attīrīšanas iekārtu teritorijas dienvidu robežu. 

#SIF_NVZ202