Meklē iespējas nacionalizēt sanatorijas “Dzintarkrasts” un “Belorusija”

Pavasarī savu dabību bija spiestas pārtraukt divas agresoru valstu sanatorijas Jūrmalā: Krievijas Federācijai piederošā “Dzintarkrasts” un Baltkrievijai piederošā sanatorija “Belorusija”. Patlaban Tieslietu ministrija ir uzsākusi sarežģītu tiesisku procesu, lai varētu šīs abas sanatorijas un Maskavas namu Rīgā atsavināt un, iespējams, tur izmitināt kara bēgļus no Ukrainas.

Divu Jūrmalā esošo sanatoriju - “Dzintarkrasts” un “Belorusija” -, kā arī Maskavas nama Rīgā atsavināšanai no agresoru valstīm ir piesaistīti ārvalstu eksperti. Starptautisko vienošanos rezultātā minētajās ēkās varētu izmitināt kara bēgļus. Pagaidām formālais likumdošanas process vēl nav sācies, taču Latvijas un Ukrainas tieslietu ministri jau ir vienojušies par kādu risinājumu, kuru detalizēti Tieslietu ministrija pagaidām publiski vēl nav gatava atklāt. “Krievijai un Baltkrievijai piederošās iestādes Latvijai konfiscēt juridiski būtu grūti tādā nozīmē, ja Latvija to izmantotu savām vajadzībām, tāpēc mums vajag šo līgumu ar ukraiņiem, jo mēs izmantotu Ukrainas pilsoņu vajadzībām,” saka Tieslietu ministra biroja vadītājs Andris Vītols.

Kamēr Tieslietu ministrija veic starpvalstu pārrunas un risina sarežģītu juridisku dokumentācijas procesu par minēto ēku nacionalizēšanu, jūrmalnieku viedokļi par šo soli atšķiras.

Tikmēr Jūrmalas pašvaldība, paliekot neitrālā pozīcijā, no intervijas atteicās. “Pašvaldība atturas komentēt jautājumu saistībā ar īpašumiem, kuri tai nepieder. Par īpašumu izmantošanu jājautā to īpašniekiem.”

Pašvaldībā arī teic, ka Jūrmalā ir uzņemti vairāk kā 1200 kara bēgļi no Ukrainas, visi raduši sev pagaidu mājvietas.

Tai pat laikā Tieslietu ministrija vēl nevar precīzi pateikt, cik ilgs laiks būs nepieciešams līdz procesa pilnīgai pabeigšanai un ēku atsavināšanai. Andris Vītols: “Skaidrs, ka tas ir visu Eiropas valstu interesēs panākt to, lai Krievijas valsts un Krievijas oligarhiem piederošie īpašumi neatrastos Eiropas Savienības teritorijā. Tagad mēs esam atraduši atbalstu citās Eiropas Savienības valstīs, jo viņiem jau arī ir līdzīgas problēmas. Es teiktu - divi mēneši, kad mēs sapratīsim tā līguma tvērumu.”

Tikmēr, kā norāda Ārlietu minstrija, tad Tieslietu ministrija šajā jautājumā vēl nav vērsusies pie tās. Ja no Tieslietu ministrijas tiks saņemti kādi konkrēti priekšlikumi, tad Ārlietu ministrija tos sola izvērtēt.

 


#SIF_NVZ2022