Meļņikova: mēs joprojām redzam, ka valsts budžetā veselības aprūpe nav prioritāra

Valstī visām slimnīcām šis gads bijis saspringts pandēmijas dēļ. Viena no galvenajām problēmām, ar ko sastapās slimnīcas - neizmaksāti vairāki miljoni eiro no valsts. Gads gandrīz noslēdzies, bet finanšu reālā situācija vēl nav skaidra. Veselības ministrs intervijā ReTV apgalvo, ka finansiālā situācija ir stabila, tikmēr ReTV Ziņu dienesta aptaujātās reģionālās slimnīcas - labi, ka gads nenoslēgsies ar zaudējumiem.

Visām Latvijas slimnīcā finansiālajā ziņā grūtākais laiks bija vasara, kad parāds no valsts sniedzās vienai no slimnīcām pat 2.3 miljoni eiro apmērā. ReTV raidījumā “Re:Skats” veselības ministrs Daniels Pavļuts iezīmē šī brīža finansiālo situāciju Latvijas slimnīcās.

Daniels Pavļuts: “Cik man zināms, slimnīcu situācija, finanšu situācija kopumā ir laba, stabila, mēs tiekam galā. Un arī nākamajā gadā, protams, ir paredzēts, ka mēs turpināsim – mēs neesam to valdībā vēl saskaņojuši, bet mēs piedāvāsim šādu lēmumu - turpināt šīs pandēmijas laika piemaksas tiem ārstiem, kas strādā – gan ģimenes ārstiem, gan slimnīcās, kas ārstē Covid-19, un arī citiem speciālistiem, kas ar to saskaras. Tāpat sniegsim atbalstu arī citu nepieciešamo slimnīcām. Uz to var paļauties, kamēr Covid-19 pandēmija turpināsies, tikmēr arī īpašs atbalsts mūsu veselības aprūpes sistēmai būs.”

Tikmēr piemēram Daugavpils slimnīca valsts nav samaksājusi vairāk kā vienu miljonu eiro. Salīdzinot ar septembri, parāds ir krities par vienu miljonu eiro. Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs ReTV saka - finansiālā situācija nav stabila, tomēr ir uzlabojusies. “Tagad mēs nogājām līdz tam, ka beidzot varam sev atļauties norēķināties par ikdienas izmaksām. To, ka mums tik izteikti nekrājās parādi piegādātājiem, kas principā arī apdraud slimnīcas darbu,” saka Grigorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs, un turpina, “mēs plānojam šogad iziet rezultātā uz peļņu, nevis būtisko, bet, ka prognozējamie zaudējumi nebūs - tas jau ir labi. Protams, arī ceram uz to, ka viss, kas bija solīts, kā papildus lietas attiecībā uz investīcijām, uz ieguldījumiem, tas rezultātā pilnvērtīgi atgriezīsies, mums nevajadzēs runāt par kārtējo deficītu.”

Jelgavas slimnīcas pašreizējā situācija ir stabila, jo ir spējuši samaksāt darbiniekiem, kā arī medikamentu un materiālu piegādātājiem. “Jāsaka tā, ka mūsu uztverē šis gads ir bijis zīmīgs ar to, ka praktiski tiek sektas visas ar kovidu saistītās izmaksas, tas ir, individuālie aizsardzības līdzekļi, piemaksas par papildus darbu, virsstundas vai transporta izmaksas. Protams, apmaksa dažreiz kavējas, bet pašreizējā brīdī kavējuma apmēri vairs nav tik lieli, kā bija gada vidū,” pauž Kārlis Smilga, Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis.

No nākamā gada 1. janvāra energoresursiem būs rekordliels cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka slimnīcām būs jāgatavojas uz lieliem rēķiniem, kas, iespējams, rezultēsies ar slimnīcu stagnējošu attīstību. “Mums tikai centrālā slimnīca ir 36000kv/m, ko ir jāapkurina, jāuztur un kur jānodrošina elektrība. Protams, tas ir ļoti būtiski, negatīvi ietekmē slimnīcas darbu. Mums būs jāmaksā tie rēķini par elektrību, apkuri un visu pārējo. Tur ir jāsaprot, ka, mums cenšoties izdzīvot, cenšoties kompensēt izmaksas, mēs atliekam tālākajā plauktā tālākajā stūrī iespējas nostiprināt tehnoloģisko nodrošinājumu, kas rūk, vispār nerunājot par attīstību - par nomaiņu un jaunu iekārtu iegādi,” saka Grigorijs Semjonovs.

Finansiālo situāciju apgrūtina PVN likmes palielināšana un medicīnas darbinieku nesaņemtais pieprasītais algu pieaugums. Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova ReTV saka: mēs joprojām redzam, ka valsts budžetā veselības aprūpe nav prioritāra. “Līdz ar ko - no vienas puses. jā, slimnīcā tiek nodrošināts attiecībā uz kovidpacientu ārstēšanu, bet ir visas citas saslimšanas - ikdienišķās un stacionārie pakalpojumi, kuri arī prasa tarifu caurskatīšanu un pārskatīšanu, lai veselības aprūpe kopumā būtu prioritāra,” saka Margarita Meļņikova, Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja.

Valdība pieņēmusi lēmumu, no nākamā gada veselības nozarei piešķirt papildus 35 miljonus eiro darbinieku algu palielināšanai. 10% vietā, ko bija cerējuši saņemt mediķi, būs 4,4% ārstiem, speciālistiem, 4,7% - māsām un ārstu palīgiem. 


Foto: Freepik