Mežotnes pils Bauskas novadā jau gandrīz divus gadus stāv tukša. Tās nākotne joprojām ir neskaidra. Pašvaldība finansiālu apsvērumu dēļ to lēmusi nepārņemt savā īpašumā, tomēr, baidoties, ka pili var piemeklēt Kaucmindes liktenis, esot gatavi piedalīties ar līdzfinansējumu, ja tajā tiks izveidots muzejs. Pils – tāpat kā vēl 170 kultūrvēsturisko ēku – liktenis ir atkarīgs no pašreiz izstrādes procesā esošajiem kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas kritērijiem un politiķu izšķiršanās.
18. gadsimtā būvētā Mežotnes pils rekonstrukciju un restaurāciju piedzīvojusi 21. gadsimta sākumā. Tās vizuālais stāvoklis joprojām ir salīdzinoši labs. Kopš pagājušā gada pavasara, kad pils pārvaldītāji VAS “Valsts nekustamie īpašumi” lauza līgumu ar tās iznomātāju, pils nākotne joprojām ir neskaidra. Vietējie iedzīvotāji, kuri kameras priekšā gan runāt nevēlējās, norāda, ka, būtu labi, ja to pārņemtu pašvaldība. Šādu iespēju novadam piedāvāja arī pils pārvaldītājs, tomēr deputāti to noraidījuši. “Vieniem pašiem mums tas nav pa spēkam. Mums jau ir Bauskas muzejs, Bauskas pils muzejs ar filiāli, Plūdoņa muzejs,” saka Aivars Okmanis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs.
Kā norāda domes priekšsēdētājs, kuram jau ir pieredze ar Kaucmindes izsolēm, pieļaut izsoli gan nedrīkstot, tāpēc pašvaldība esot gatava iesaistīties ar līdzfinansējumu, ja pils kļūtu par Rundāles pils filiāli. Aivars Okmanis: “Tāpat mēs varētu runāt arī par pils iegūšanu īpašumā, ja līdzi būtu finansējums darbības uzturēšanai.”
Rundāles pils muzeja direktore stāsta, ka Mežotnes pilij ir bagāta vēsture, kas saistīta ar firstiem Līveniem, tāpēc būtu vērts ierīkot muzeju. Viņa saredz arī perspektīvu tūrisma attīstībā, vien tad būtu jāuzbūvē arī tilts par Lielupi, kas pašreiz šķir Mežotni no Rundāles. Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse: “Veidotos šis skaistais loks: Bauskas pils, Mežotnes pils, Mežotnes pilskalns, Mežotnes baznīca un Rundāles pils. Tas būtu tāds skaistais Zemgales piļu loks, kas bezmaz līdzinātos Fracijas Luāras ielejai.”
Tiesa gan – arī Rundāles pils būtu gatava savā paspārnē uzņemt netālu esošo Mežotnes pili vien tad, ja tai līdzi nāktu arī finansējums. Turklāt ne tikai ēkas uzturēšanai gadā nepieciešamie 150 000 eiro, bet arī iekārtošanai un darbiniekiem. Kā rakstiskā komentārā skaidro Kultūras ministrija, viņuprāt, Mežotnes pilij būtu jāpaliek pilnā valsts aprūpē. Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš: “KM budžetā šāda finansējuma nav, tomēr, pēc KM rīcībā esošās informācijas, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Finanšu ministrija gatavo informatīvo ziņojumu, kura mērķis ir rast sistēmisku risinājumu, īpaši nozīmīgu, valsts īpašumā esošu, valsts nozīmes kultūras pieminekļu, kuri netiek izmantoti valsts pārvaldes funkciju veikšanai, uzturēšanai un attīstībai. Līdz ar to KM ieskatā konsultācijas par pils tālāko attīstības modeli turpināmas pēc šī ziņojuma apstiprināšanas Ministru kabinetā.”
“Ziņojums tuvāko mēnešu laikā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, bet tā kā ir iesaistītas daudz iestādes, tas nevirzās ļoti ātri, bet šis virzīs attīstību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai,” saka Anita Feldmane, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāve.
Jaunos kritērijus gaida 171 kultūrvēsturiskā ēka, bet izšķiršanās, kam piemērot izstrādātos kritērijus, gan būšot politisks lēmums. Līdz tam gan Mežotnes pilij sola nerīkot izsoli.
#SIF_NVZ2022
