Engures novada Milzkalnē kādā rapšu laukā izveidojusies apmēram trīs metrus dziļa piltuvveida bedre. Kritenes Latvijā ir sastopamas,un vairākas no tām iekļautas arī dabas aizsargājamo objektu sarakstos. Vēsturiski Tukuma pusē tādas jau esot redzētas.

Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldē, kritenes veidojas, pazemes ūdeņiem izskalojot irdenos zemes slāņus. Kad dobums apakšā kļuvis pārāk liels, virsējie slāņi iebrūk. Tomēr tikai pēc fotogrāfijām pateikt, vai tā tiešām ir kritene, gan īsti nevarot.

Andrejs Svilāns, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors: “Tur vajadzētu detalizētu pētījumu. Pirmā doma, protams, bija, ka tās varētu būt ģipša kritenes, tomēr mēs ļoti labi zinām, ka tie ģipša slāņi mums pamatā ir no Allažiem uz Salaspili, uz Nāves salu, Baldoni, Skaistkalni un Biržu reģionālo parku Lietuvā.Milzkalne mums tomēr sanāk nedaudz nomaļus.”

Kā otrs iespējamais variants, tiek minēts sufozijas iegruvums, kas varot veidoties, ja virs smilšu un grants slāņiem ir māls. Neparastā bedre parādījusies tik pēkšņi, ka vietējie atcerējušies stāstu, kas vēsta, ka no Milzkalnes muižas uz Durbes pili reiz esot gājusi slepena eja, un pieļauj, ka varbūt dabas spēki parādījuši kur tā bijusi.

Lai noteiktu īsto bedres rašanās iemeslu, bez kārtīgas izpētes neiztikt, tomēr dabas aizsardzības pārvalde aicina lauku apstrādāt uzmanīgi.